Mākslinieki Guntis Otaņķis un Varis Siliņš Pētertirgū atklājuši gleznu izstādi “GOVS”, kas gan nekādi nav saistīta ar govīm. Darbi vēl nav pabeigti. “Tagad savu roku pieliks vējš, lietus, kaijas, kaķi un cilvēciskais faktors, protams, arī. Un katra zīme, ko daba ienesīs šinīs bildēs, būs papildinājums,” sacīja vārdadienas gaviļnieks V. Siliņš.

Vakar rīta pusē, skanot trompešu fanfarām, Pētertirgū ar kadiljaku ieradās mākslinieki Guntis Otaņķis un Varis Siliņš, lai atklātu izstādi. Spilgtā ierašanās piesaistīja dārzeņu, ziedu un citu tirgotāju un tirgus apmeklētāju uzmanību. Ne mazāku interesi raisīja arī pati māksla – vairākās vietās tirgus teritorijā uz koka zārdiem izliktas autoru gleznas. Vienā zārda pusē – mākslinieka un pedagoga Gunta Otaņķa darbi, otrā – scenogrāfa, mākslinieka un pedagoga Vara Siliņa veikums.

Abi izdomājuši, ka mākslai ir jānāk pie tautas, tāpēc izlikuši to tirgū. Iecere par kopīgu izstādi radusies, kad abi iepazinušies Liepājas Universitātes rakstniecības maģistrantūras studijās. “No paša sākuma runājām, ka vajadzētu uztaisīt izstādi, un ļoti ilgi runājām. Laiks iet, kāpēc netaisām? Tad noteicām datumu manā vārdadienā,” stāsta V. Siliņš. Kur taisīt? Nolēmuši nākt uz tirgu. “Tā mēs atnācām un sarunājām, Pētertirgus nāca mums pretī. Tikai pēc tam, kad sarunājām datumu, sākām gleznot,” atklāja mākslinieks un scenogrāfs. Vara bildes tapušas laikā, kad viņš strādājis Valmierā, veidojot scenogrāfiju izrādei “Kā es nogalināju savu sievu”. Tās pirmizrāde bija sestdien. Guntis gleznojis Liepājā.

Abi iepazinušies rakstniecības studiju laikā. Varis uzsver: “Ar vārdiem mēs iepazināmies, ar gleznām pēc tam.” Viņš gan “tādu parādību kā Guntis Otaņķis” bija redzējis, jo viņu nevarot nepamanīt, bet pazīstami līdz tam nebija. “Tā nekas. Tīri ciešams vīrs,” savukārt par V. Siliņu izteicās Guntis. To, ka abu iniciāļi veido vārdu “govs”, atklājis Guntis rakstniecības studiju laikā. Kad jau parādījies nosaukums “GOVS”, tad arī sāku domāt par izstādi.

Mākslinieki darbus Pētertirgū izlikuši uz aptuveni mēnesi, lai daba – lietus, vējš, kaijas, kaķi – un “cilvēciskais faktors” tos pabeigtu. “Tā ka darbi būs pabeigti tikai 20. jūnijā, kad tos vāksim nost,” uzsvēra V. Siliņš. “Varis kļūdījās. Viņš teica, ka daba pabeigs. Es ceru, ka daba piebeigs šos darbus,” savukārt izteicās G. Otaņķis. “Es viltīgs vīriņš esmu, darbus taisīju ar krāsām, kas savstarpēji neder un lūp nost. Un es negribētu, lai tirdzinieki aiziet pa gaisu, bet labu krusu gribētu, labu lietu un redzēt, kas paliks pāri pēc tā mēneša.”

Tirgus kā izstāžu vieta viņiem ļoti simpatizē. “Kamēr likām darbus, tik daudz veselīgu spriedumu par mākslu no cilvēkiem nebija gadījies dzirdēt,” vērtēja Varis. “Neviens tev izstādes atklāšanā nepienāks un nepateiks kaut ko tādu: ā, šitas ir vienkārši uz plastmasas gabala uzkrāsots.” Savukārt Guntis stāsta, ka kāda dāma, ieraudzījusi materiālu, uz kāda viņš glezno, iesaukusies: “Tas jau kā mums siltumnīcā. Vai, cik labi, ka blakus būsiet!” Vai nav bail, ka darbus kāds aiznesīs? “Kāds labāks vērtējums var būt darbam, ja to kāds nozog?” smaidīja Varis.

“Kurzemes Vārds” tirgū sastaptajiem cilvēkiem jautāja, ko viņi domā par šo izstādi. Vineta no Blīdenes tirgū pārdeva dažādus kūpinājumus. “Māksla patīk. Skaisti tiešām,” viņa sacīja, apkalpojusi pircēju. “Ļoti patīkami, ka atklāj kaut ko jaunu. Cilvēkiem interese ir, kā redzējāt. Visiem labi.” Visus darbus paspējusi apskatīt jau agrāk, no rīta, kad gleznas atvestas. Kurš no māksliniekiem raisījis lielāku interesi, grūti esot pateikt. “Man jau vairāk ziedi patīk,” Vineta noteica.

Savas gaitas uz brīdi pārtraukusi, notiekošo vēroja Lilijas kundze, kas jau bija paspējusi darbus apskatīt. “Ne uz kādām galerijām, ne muzejiem neesmu gājusi. Vispār interesanti. Teikšu tā, no šīsdienas mākslas grūti ko saprast mūsu paaudzes cilvēkiem,” viņa vaļsirdīgi atzina.

25Skatīt galeriju