Neveiksmīgais novietojums un līdzekļu trūkums liedz biežāk izmantot promenādē esošo brīvdabas estrādi jeb amfiteātri, kuras būvdarbus pirms trim gadiem veica Liepājas Celtniecības sabiedrība “Būvnieks”, uzvarot SIA “Komunālās pārvalde” izsludinātajā konkursā.

Liepājnieki vēlētos tur redzēt vairāk kultūras sarīkojumu, jo atzīst to par labu esam.

Estrādi pilsētai vajag

Kad uzņēmuma ”Projektēšanas birojs ”Arhis”” izstrādātā projekta ”Vecās ostmalas rekonstrukcija un labiekārtojums” ietvaros iepretim Kuģinieku ielai uzbūvēja nelielo brīvdabas estrādi ar skatītāju tribīnēm, bija iecerēts, ka tā kalpos kā vieta, kur rīkot, piemēram, dzejas lasījumus vai maza mēroga kultūras un izklaides sarīkojumus. Šobrīd tā, galvenokārt, pilda citu funkciju – tā ir atpūtas un tikšanās vieta, kur piesēst un, piemēram, vērot kuģus Tirdzniecības kanālā vai, kā novēroja portāls, kur iemalkot ko stiprāku, jo estrāde ir bez nožogojuma, brīvi pieejama jebkurā diennakts laikā.

Kā uzzinājām Kultūras pārvaldē, pērn tur Līvas tirgus laikā uzstājusies lauku kapelas, Jūras svētkos muzicējuši ielu muzikanti, noticis ātradīšanas čempionāts, kas vainagojies ar adītiem karogiem. Jāatzīmē, ka vēl šodien karogi ir redzami amfiteātra metāla stabos. 2009.gadā liepājniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja baudīt brīvdabas kino seansus, ko organizēja biedrības “Appart” pārstāvji. Tāpēc nevar teikt, ka estrādi neizmanto nemaz, taču portāla aptaujātie liepājnieki vēlētos šajā vietā aktīvāku darbību.

”Esmu šeit redzējis tikai uzstājamies Jūras spēku pūtēju orķestri, taču prasītos, lai kaut kas notiek katru nedēļas nogali. Cilvēkiem būtu interesanti un būtu kur aiziet, jo Liepājai, manuprāt, estrāde ir vajadzīga,” sacīja turpat netālu satiktais Aļģis. To, ka estrādi izmanto par maz, uzsver arī Evita, kurai darbavieta ir blakus. Viņa novērojusi, ka cilvēki pagaidām visvairāk to izmanto, lai apsēstos un atpūstos, kā arī, lai papusdienotu darba dienas pārtraukumā. Savukārt liepājnieks Oskars ir neizpratnē, kāpēc estrāde uzbūvēta: ”Nauda ieguldīta, bet rezultāta nav. To neizmanto. Turklāt dažkārt, kad tiek rīkots kāds pasākums, tai priekšā uzceļ daudz lielāku skatuvi, kas estrādi aizsedz.”

Lieliska vieta brīvdabas kino

Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna, jautāta, kāpēc estrādē valda klusums, minēja vairākus iemeslus. ”Iecere par amfiteātri promenādē bija ļoti laba, diemžēl izpildījums iznācis ne tik izmantojams, kā gribētos,” L.Vīksna norāda uz, viņasprāt, greizo estrādes novietojumu, kas ir vērts uz kanāla, nevis tilta pusi. Taču ne tikai tas liedz izmantot estrādi plašāk, bet arī finanšu trūkums. ”Āra pasākumus, piemēram, dzejas lasījumus, koncertus, nepieciešams apskaņot, bet tam nepieciešama nauda,” sacīja L.Vīksna, piebilstot, ka vēl viena, viņasprāt, aktuāla problēma ir daudzās automašīnas, kas promenādē diendienā pārvietojas. ”Nav sajūtas, ka šī ir pastaigas vieta, bet iela, kur nemitīgi jāuzmanās, lai kāds tevi nesabrauktu. Būtu lieliski, ja vismaz vasaras sezonā, kad liepājnieki promenādi īpaši iecienījuši, transportam tur iebraukt būtu vispār aizliegts. Vien noteiktās stundās to varētu atļaut zvejnieku kuģiem un viesnīcu apkalpojošajam transportam,” vēlētos L.Vīksna.

”Kad estrādi projektēja, ar kultūras profesionāļiem to neviens nesaskaņoja. Tolaik vēl nemaz nebija Kultūras pārvaldes. Taču, kad mums nepieciešams tur rīkot pasākumus, to, protams, darīt varam,” sacīja L.Vīksna, piebilstot, ja būtu pieejams lielāks finansējums projektu konkursiem, šo vietu būtu iespējams vairāk iedzīvināt. Viņasprāt, lieliska ideja, kas pāris reizes tika realizēta aizpagājušajā vasarā, bija Aivim Neimanim – brīvdabas kino. ”Tomēr īsti izmantojama estrāde nav, jo grupu tur izvietot nevar, dejotājiem tas arī neder, var dziedāt kori vai kapelas, vai dzejnieki var lasīt dzeju,” uzskata Kultūras pārvaldes vadītāja.

Estrādi apsaimnieko SIA ”Komunālā pārvalde”. Pēc Liepājas domes iepriekš sniegtās informācijas, tās būvniecības izmaksas bija aptuveni Ls 170 000.

Vēl šodien amfiteātra metāla stabos ir redzami adīti karogi, kuri tapa pērn ātradīšanas čempionātā.

Greizais estrādes novietojums, kas ir vērts uz kanāla, nevis tilta pusi, ir viens no iemesliem, kas liedz to izmantot biežāk.