Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Neziņa par Liepājas teātra nākotni paliek

Neziņa par Liepājas teātra nākotni paliek
Foto: liepajniekiem.lv
27.07.2020 06:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Nekādi konkrēti solījumi Liepājas teātra glābšanai pēc piektdienas sarunas Kultūras ministrijā nav saņemti. “Izgāju no Kultūras ministrijas tomēr ar rūgtumiņu,” “Kurzemes Vārdam” atzīst teātra vadītājs Herberts Laukšteins.

Iesniegs aprēķinus

Savukārt pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis uzskata: “Labais ir tas, ka nepateica galīgu “nē”.” Uz jautājumu, vai pašvaldība neļaus nogrimt teātrim, ja lūgtā atbalsta no valsts nebūs, viņš atbildēja: “Nē, neļaus.”

Jau vēstīts – kamēr pārējie profesionālie teātri no valsts ir saņēmuši atbalstu izdzīvošanai Covid-19 krīzē, kas paralizējusi visu teātru darbu, Liepājas teātrim šāda atbalsta nav, jo vecākais latviešu profesionālais teātris ir Latvijā vienīgais, kas pieder pašvaldībai.

Piektdien Kultūras ministrijā abi liepājnieki tikās ar ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai runātu par teātra situāciju, finansēm un risinājumiem, kas dotu iespēju teātrim izdzīvot un strādāt. “Vienīgi panācām, ka padalīsies ar formulāru, kā pārējiem teātriem tika dots atbalsts.

Pēc divām nedēļām mēs, iespējams, tiksimies vēlreiz. Ceru, ka tad saruna varētu notikt vienu pakāpi augstāk un arī abi ministri – gan finanšu, gan kultūras – varētu piedalīties,” stāsta H. Laukšteins.

“Cerēju, ka būs labvēlīgs iznākums – ka Liepājas teātris saņems līdzvērtīgu valsts atbalstu ārkārtējā situācijā,” turpina H. Laukšteins. Mums tika norādīts doties Valsts kultūrkapitāla fonda virzienā, bet tajā mēs varam pretendēt tikai uz atbalstu vienā no trim programmām, un tā nav galvenā. Visu laiku tiek minēts, ka nevar mums palīdzēt, jo Liepājas teātrim ir citāds juridiskais statuss.

Tam ir sava loma ikdienā, bet tagad ir ārkārtējā situācija, ir vētra, ir jāglābj dzīvības!” Vai pašvaldība jau ir darījusi visu teātra labā? “Šo ārkārtējo situāciju noteica valsts. Tāpēc vispirms pretendējam uz valsts palīdzību. Ja to nesaņemsim, tad lūgsim pašvaldībai. Ar pašvaldību mums ir dialogs. Jau gada sākumā Liepājas teātris nonāca nevienlīdzīgā situācijā ar citiem teātriem: kad pilsētas budžets jau bija gatavs un mūsējais arī, Kultūras ministrija paziņoja, ka visiem valsts kultūras darbiniekiem algas tiek palielinātas par 16 procentiem. Mūs par to iepriekš nebrīdināja.

Pašvaldībā martā bija sagatavoti budžeta grozījumi, lai arī mūsu teātrī algas varētu palielināt, bet tad jau sākās ārkārtējā situācija un grozījumus atlika.” Līdz šim 2020. gadā teātris ir izticis ar ikgadējo dotāciju, kādu tam piešķir pilsētas dome. Samazināti izdevumi, cik vien iespējams, ap 30 cilvēku ir atlaisti no darba. Ja situācija uzlabosies, viņi varēs atgriezties, negribam viņus zaudēt. Palikušajiem ir samazinātas algas, un apmēram 88 tūkstošus eiro teātris ir parādā skatītājiem par nenotikušām izrādēm.

Nākamajai sarunai ar Kultūras un Finanšu ministrijas pārstāvjiem teātris iesniegs aizpildīto formulāru ar aprēķiniem par zaudējumiem. “Runa ir par zaudējumu segšanu uz kaut kādu brīdi,” saka A. Deksnis. Viņš uzsver: “Mēs nedomājam, ka valsts ir vienīgā atbildīgā. Arī pašvaldība palīdzēs. Bet mēs aicinājām atteikties no principa, ka tikai valsts kapitālsabiedrības var cerēt uz atbalstu. Tāds princips nav pareizs.”

Rosina sadalīt atbildību

Runāts arī par iespēju nākotnē Liepājas teātrim pāriet valsts īpašumā, un tāda diskusija tiks aktualizēta, teic A. Deksnis, jo šī situācija parāda, ka atšķirīgie teātru statusi jau atkārtoti rada nevienmērīgu konkurenci. Viņš uzskata, ka atbildība par teātri ir jāsadala starp pilsētu un valsti.

Augustā pilsētas dome izskatīs situāciju visos tajos pašvaldības uzņēmumos, kurus skārusi Covid-19 krīze. “Vērtēsim konkrēto situāciju, ar budžeta grozījumiem meklēsim iespēju uzņēmumus atbalstīt papildus, teic A. Deksnis. Viņš atzīst: “Šis laiks ieviesīs korekcijas teātra darbībā vispār. Būs liels izaicinājums strādāt pie repertuāra, lielas izrādes diez vai varēs izrādīt ar peļņu. Domāju, ka teātris neapstāsies, jāatrod formas, kā strādāt.

Neredzu variantu, ka teātris slēgs durvis. Ir finanšu apjoms, ko pašvaldība, iespējams, var teātrim novirzīt. Ja tagad valsts atbalsta nebūs, tad pašvaldība aktīvāk rosinās teātri pārņemt valstij.”

H. Laukšteins atgādina, ka pašvaldība teātri izglāba lielajā pasaules finanšu krīzē, kad toreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis esot grasījies iestādi slēgt. “Pilsēta ir daudz ieguldījusi arī divu teātra kursu audzināšanā, sagatavojot trupu, kas teātrī ir pati galvenā. Viens miljons eiro teātrim gadā no pašvaldības budžeta – tas nav maz.” Viņaprāt, vēlamais modelis būtu pašvaldībai uzturēt teātra infrastruktūru, bet produkta sagatavošanu segtu valsts. “No šīs dienas skatpunkta tā būtu vislabāk. Tad mēs tiktu vērtēti līdzīgi ar citiem valsts teātriem,” saka H. Laukšteins.

Maijā, jūnijā un jūlijā teātris un pašvaldība izsūtījusi četras vēstules ministrijai ar lūgumu pēc atbalsta. Saņemta viena atbilde ar norādēm uz VKKF programmām un pašvaldības tiesībām saņemt valsts budžeta aizdevumu, informē Liepājas mēra padomniece Daiga Kļaviņa, piebilstot, ka drīzumā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē varētu spriest par iespējamiem atbalsta mehānismiem Liepājas teātrim.

Valsts piešķirtais atbalsts krīzes skartajām kultūras organizācijām nekompensē Covid-19 nodarītos zaudējumus, bet gan palīdz tām stabilizēt finansiālo stāvokli, primāri nodrošinot līdzekļus darbinieku atlīdzībai, – tā sarunā ar A. Deksni un H. Laukšteinu uzsvērusi D. Vilsone. Tādēļ teātra vadībai lūgts iesniegt izvērtēšanai aprēķinus par Covid-19 ietekmi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz