Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 24. jūnijs

Vārdadiena: Jānis

No Dievzemītes līdz Mīlestībai  (2)

Atslēgvārdi saratov | kurzemes dziesmu svētki

Ilustratīvs
Foto: Ruslans Šuļga

Vakar Liepājā viesojās Kurzemes dziesmu svētku "Es esmu dzīvība" organizatoriskā komanda, lai apspriestu svētku plānošanu un realizāciju. Svētki notiks 29. jūnijā un ir paredzēti kā noslēgums vēsturisko notikumu kopumam – "Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā – 100".

Liepājas Olimpiskā centra Arēnā notiekošais pasākums pulcēs apmēram divus tūkstošus dalībnieku, un, lai arī svētku nosaukumā ir dziesma, skatītājus priecēs gan kori, gan deju kolektīvi, gan pūtēju orķestri.

"Kultūrvēsturisko novadu dziesmu svētki ir tas elements, kas nodrošina svētku nepārtrauktību, palīdz dziedātājiem noturēt savu māksliniecisko formu, tāpat arī tajos izkristalizējas dažādas idejas Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem," stāsta diriģente un Kurzemes dziesmu svētku mākslinieciskā vadītāja Ilze Valce.

Nenoliedzami Liepāja šajā pavasarī un vasarā simtgades svinību kontekstā atrodas epicentrā, tāpēc svētku nosaukums "Es esmu dzīvība" lielā mērā saistīts ar vēsturiskajiem notikumiem, kas vēju pilsētā risinājušies pirms simt gadiem. "Šeit norisinājās mūsu esībai būtiski notikumi – būt vai nebūt. Tas bija posms, kad virmoja idejas par Latvijas valsts veidošanu. Simbols svētkiem ir arī ūdens, kas ir dzīvības pamats, ūdens, uz kura atradās valdības kuģis," skaidro I. Valce.

Kurzemes dziesmu svētku koncerts ir sadalīts četrās daļās – "Dievzemīte", "Latvija", "Lūgšana", "Mīlestība" –, kas secīgi stāstīs par laiku no pirmo cilvēku ierašanās mūsu zemē līdz pat Latvijas valsts neatkarības atgūšanai un vērtībām pēc tās.

"Svarīgi ir uzsvērt, ka tieši dejas dod iespēju mūziku skatīties, ne tikai klausīties. Koncerta laikā būs trīs žanru sintēze – dejotāji dejos, kori dziedās, pūtēju orķestri spēlēs," norāda Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājs, horeogrāfs un Liepājas deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītājs Jānis Purviņš. Īpašo mijiedarbību izceļ arī Kurzemes pūtēju orķestru virsdiriģents Guntis Kumačevs: "Mūsu uzstāšanās ir interesanta ar to, ka lielākā daļa no tās būs kopā ar kora dziedātājiem. Solo priekšnesums būs tikai viens."

"Daudziem var likties dīvaini, ka vasaras vidū dziesmu svētki notiek Olimpiskajā centrā, telpās, nevis brīvā dabā," min svētku režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs. "Taču tas paver daudz vairāk iespēju no mākslinieciskā viedokļa, mēs varam dabūt kvalitatīvāku skanējumu, tuvplāna efektu un atmosfērā varam izdarīt daudz vairāk. Turklāt nebūsim atkarīgi no laikapstākļiem."

Kurzemes Dziesmu svētkus finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Kultūrkapitāla fonds un Liepājas pilsētas pašvaldība, kā arī visas pašvaldības, ka rūpējas par savu kolektīvu organizatoriskajām izmaksām. Tomēr svētki nav bezmaksas pasākums, biļešu tirdzniecība tiks sākta jau nākamajā nedēļā.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!