Vakar Liepājas muzeja filiālē pulcējās daudz viesu. Starp tiem bija literāti, Liepājas Politiski represēto kluba biedri un citi apmeklētāji.  Muzejā notika mākslinieka Andra Millera gleznotā rakstnieka Modra Zihmaņa portreta dāvinājuma sarīkojums.

 Dāvinājuma idejas autors un iniciators ir rakstnieks Ēriks Kūlis. Pirms pāris dienām līdzīgs pasākums notika bibliotēkā “Libris”. Grāmatu krātuve saņēma dzejnieces Mirdzas Ķempes portretu, kuru gleznojusi Benita Bitāne, un dzejnieka Jāņa Petera portretu, kura autors ir Aldis Kļaviņš. Ēriks Kūlis dāvinājis arī piemiņas zīmes Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim. Kāpēc viņš nodarbojas ar mecenātismu? Uz to rakstnieks atbild, ka šie cilvēki ir ievērojami ar savu dzīvi, ar savu ieguldījumu latviešu literatūrā. Un akcentē, ka Mirdzai Ķempei šogad atzīmē 110. gadu jubileju, ka jubilārs ir arī Modris Zihmanis, kuram rudenī paliks 90 gadu.  “Modris Zihmanis ar savu skarbo dzīves gājumu sniedzis paraugu, kā izpaužas patiess patriotisms, ko nespēja salauzt pat Gulaga nometnēs pavadītie gadi. Bija vēlme, lai šīs personības no saviem portretiem uz mums un arī nākamajām paaudzēm raudzītos ar cerīgu skatienu, allaž atgādinādami par tām vērtībām, kas nav nopērkamas par naudu, bet panākamas ar cieņu, mīlestību pret dzimto zemi, valodu, tautu. Turklāt viņi ir nesuši patiesus vārdus pasaulē un jutuši, cik tie vērti – Egona Līva un Olafa Gūtmaņa darbi ir piedzīvojuši daudzus tulkojumus, Modra Zihmaņa dzeju pazīst Vācijā un Ungārijā, bet Mirdza Ķempe guvusi atzīšanu pat Indijā. Jānis Peters skan ne tikai Amerikā un Kanādā, bet arī citās Eiropas valodās.”

Pieņemot dāvinājumu, mecenātisma lielo nozīmi akcentēja muzeja direktore Dace Kārkla. Viņa sacīja, ka šādi dāvinājumi muzeja apmeklētājiem dod iespēju aplūkot mūsu mākslinieku darbus. Muzeja filiālē, kurā notiek daudz vēstures stundu, kurās pulcējas politiski represētās personas un vēstures peripetijas apgūst jaunā paaudzē, tagad būs Modra Zihmaņa portrets. “Rakstnieks ir daudzšķautņaina personība, viņam raksturīgs nelokāms prāts un nedalīta mīlestība pret dzimteni.” Aktieris Gunārs Kugrēns vēra vaļā grāmatas “No mīlestības pergamentiem” lappuses un lasīja dzeju, kas tapusi, kad autors bija lēģerī. Arī tik skarbos apstākļos dzejnieks nezaudēja viņam raksturīgo labestīgo humoru. Mākslinieks Andris Millers pastāstīja, ka viņš savā darbā mēģinājis tvert rakstnieka spēku un skarbumu. Savukārt Modris Zihmanis, kad krita pārklājs no gleznas, nenoturējās un pajokoja: “Tāds es varēju izskatīties pēc 15 diennaktīm karcerī izsūtījuma laikā!” Atšķirība esot tajā, tad viņam bijusi liela bārda, kura speciāli izaudzēta, lai varētu paslēpt zīmuli, ar ko rakstīt.

14Skatīt galeriju