Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 21. novembris

+5°C
Vējš: R 5.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Andis, Zeltīte

No puišeļa naivuma līdz pilnbrieda vīram  (1)

Atslēgvārdi remess andžils | grāmata

Liepājas muzeja zālē notika Andžila Remesa grāmatas "Kara ēna sekoja man. Kokrūpnieka dēla vaļsirdības" atvēršana. Grāmatu klajā laidusi akciju sabiedrība "Latvijas mediji".

Atvēršanu ievadot, aktieris Jānis Dreiblats akcentēja, ka ir Lāčplēša diena, kurā pieminam varoņus, un ka šodien ir "viens varonis, kurš dāvina lasītājiem savu atmiņu grāmatu". Klāt bija grāmatas redaktores no "Latvijas medijiem" Inga Ābelīte un Renāte Neimane. Muzikālo fonu veidoja saksofonists Imants Meķis, kurš atskaņoja autora izvēlētās pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu melodijas. Līdzās Andžilam Remesam sēdās Ēriks Hānbergs, kurš pastāstīja, kā viņš kļuvis par šo atmiņu krusttēvu. "Ik pa laikam satiekoties, uzklausīju savu jaunības draugu un kolēģi, kurš atmiņu stāstus bēra kā zirņus. Un teicu: "Tas ir jāuzraksta"." A. Remess atzina, ka rakstīt bērnības atmiņas bijis viegli: "Uzrakstīt man bija vienkārši: Ēriks lika, un es rakstīju!" Kad lappuses bija aprakstītas ar bērnības laika Liepājas un Remesa dzimtas notikumiem, stāstījums aprāvās ar kara laika beigām. Taču grāmatas redaktores mudināja, lai autors turpina līdz tam laikam, kad viņš kļuva par "Kurzemes Vārda" goda redaktoru. "Bija laiki, kad par daudz ko nerunāja, arī mēs, kopā dodoties klenderībās, daudz ko neminējām. Ar grāmatas vienas dzimtas likteņiem parādās visa laikmeta pretrunas. Grāmatas notikumos autors izaug no puišeļa naivumam līdz pilnbrieda vīram," sacīja Ēriks Hānbergs.

Andžils Remess pastāstīja, kāpēc par grāmatas atvēršanas vietu izvēlēts Liepājas muzejs. Tas nav darīts nejauši. "Tāpēc, ka muzeja dibinātājs un direktors Jānis Sudmalis ir manas omammas brālis. Būdams bērns, esmu bieži skraidījis par muzeja telpām. Tad pienāca 1949. gads. Tautā zināja, ka būs izvešana, bet nezināja, kad konkrēti tas notiks. Mēs ar mammu slēpāmies dažādās vietās pie radiem, arī pie Jāņa Sudmaļa muzejā. Tajā vakarā ēdām vakariņas, kad izdzirdējām, ka pa prospektu brauc automašīnas. Toreiz jau nebija dzīva satiksme. Nodzēsām gaismu un redzējām, ka vienā virzienā brauc tukšas mašīnas, bet atpakaļ jau ar cilvēkiem. Tā bija izvešanas diena."

Redaktore Renāte Neimane uzteica autora stāstījuma veidu, ironiju un humoru, ar kuru viņš ved lasītāju pa Liepājas ielām. Fotogrāfiju autors Uldis Briedis aicināja Remesu neslēpt gaitas ne tikai pa ielām, bet arī "pa krogiem".

Autors pateicās visiem, kas palīdzēja tapt šai grāmatai, pilsētas domei un Kultūras pārvaldei par finansiālo atbalstu. Klātesošie draugi un domubiedri steidza iegūt A. Remesa autogrāfu jaunajā izdevumā.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!