Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

No puišeļa naivuma līdz pilnbrieda vīram

No puišeļa naivuma līdz pilnbrieda vīram
Foto: Andris Gertsons
13.11.2017 07:03

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Liepājas muzeja zālē notika Andžila Remesa grāmatas “Kara ēna sekoja man. Kokrūpnieka dēla vaļsirdības” atvēršana. Grāmatu klajā laidusi akciju sabiedrība “Latvijas mediji”.

Atvēršanu ievadot, aktieris Jānis Dreiblats akcentēja, ka ir Lāčplēša diena, kurā pieminam varoņus, un ka šodien ir “viens varonis, kurš dāvina lasītājiem savu atmiņu grāmatu”. Klāt bija grāmatas redaktores no “Latvijas medijiem” Inga Ābelīte un Renāte Neimane. Muzikālo fonu veidoja saksofonists Imants Meķis, kurš atskaņoja autora izvēlētās pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu melodijas. Līdzās Andžilam Remesam sēdās Ēriks Hānbergs, kurš pastāstīja, kā viņš kļuvis par šo atmiņu krusttēvu. “Ik pa laikam satiekoties, uzklausīju savu jaunības draugu un kolēģi, kurš atmiņu stāstus bēra kā zirņus. Un teicu: “Tas ir jāuzraksta”.” A. Remess atzina, ka rakstīt bērnības atmiņas bijis viegli: “Uzrakstīt man bija vienkārši: Ēriks lika, un es rakstīju!” Kad lappuses bija aprakstītas ar bērnības laika Liepājas un Remesa dzimtas notikumiem, stāstījums aprāvās ar kara laika beigām. Taču grāmatas redaktores mudināja, lai autors turpina līdz tam laikam, kad viņš kļuva par “Kurzemes Vārda” goda redaktoru. “Bija laiki, kad par daudz ko nerunāja, arī mēs, kopā dodoties klenderībās, daudz ko neminējām. Ar grāmatas vienas dzimtas likteņiem parādās visa laikmeta pretrunas. Grāmatas notikumos autors izaug no puišeļa naivumam līdz pilnbrieda vīram,” sacīja Ēriks Hānbergs.

Andžils Remess pastāstīja, kāpēc par grāmatas atvēršanas vietu izvēlēts Liepājas muzejs. Tas nav darīts nejauši. “Tāpēc, ka muzeja dibinātājs un direktors Jānis Sudmalis ir manas omammas brālis. Būdams bērns, esmu bieži skraidījis par muzeja telpām. Tad pienāca 1949. gads. Tautā zināja, ka būs izvešana, bet nezināja, kad konkrēti tas notiks. Mēs ar mammu slēpāmies dažādās vietās pie radiem, arī pie Jāņa Sudmaļa muzejā. Tajā vakarā ēdām vakariņas, kad izdzirdējām, ka pa prospektu brauc automašīnas. Toreiz jau nebija dzīva satiksme. Nodzēsām gaismu un redzējām, ka vienā virzienā brauc tukšas mašīnas, bet atpakaļ jau ar cilvēkiem. Tā bija izvešanas diena.”

Redaktore Renāte Neimane uzteica autora stāstījuma veidu, ironiju un humoru, ar kuru viņš ved lasītāju pa Liepājas ielām. Fotogrāfiju autors Uldis Briedis aicināja Remesu neslēpt gaitas ne tikai pa ielām, bet arī “pa krogiem”.

Autors pateicās visiem, kas palīdzēja tapt šai grāmatai, pilsētas domei un Kultūras pārvaldei par finansiālo atbalstu. Klātesošie draugi un domubiedri steidza iegūt A. Remesa autogrāfu jaunajā izdevumā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz