Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

No virsotnes līdz kritienam – viens solis

Talsenieka Jēkaba Ludviga Kalmaņa vārds mūzikas aprindās pirmo reizi izskanēja 2017. gadā, kad viņš ar skatuves vārdu The Ludvig veiksmīgi startēja konkursā ”Supernova”. Tolaik 16 gadu vecajam māksliniekam līdz ceļazīmei uz starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu pietrūka pavisam nedaudz.

No virsotnes līdz kritienam – viens solis
Foto: Publicitātes
03.03.2022 12:48

Agrita Blumberga, “Talsu Vēstis”

"3K"

Atslēgvārdi

Divas dienas pēc konkursa fināla viņš piedzīvoja traģisku zaudējumu un pasaule sagriezās kājām gaisā. Pēc sastapšanās ar skarbo dzīves realitāti un nokļūšanas narkotiku varā Jēkabs atgriezies mūzikā ar jaunu vārdu JL Kalmann.

Visa pasaule bija vaļā

”Piepildīts Vemblija stadions, trīs naktis! Vismaz vienreiz dzīvē, lai Eds Šīrans man pasniedz kafiju. Un pavizināties ar The Weeknd auto. Viņš pie stūres, un mēs pļāpājam par dzīvi,” par savām ambīcijām mūzikā kādā intervijā 2017. gadā saka Jēkabs Ludvigs Kalmanis.

Šo laika posmu savā dzīvē viņš raksturo kā skaistu un saulainu – esot virsotnē, likās, ka visa pasaule ir vaļā. ”Tolaik rakstīju ļoti daudz dziesmu par mīlestību. Manā dzīvē notika lielas pārmaiņas – aizbraucu mācīties uz Rīgu un sāku strādāt kopā ar profesionāliem mūziķiem. Man viss bija jauns. Šķita, ka esmu kalna virsotnē – mani pamana, manus darbus novērtē, man tik necerēti labi veicās ”Supernovā”… Nebiju domājis, ka no cilvēku puses būs tāda atsaucība. Divas dienas pēc fināla autoavārijā gāja bojā mans tēvs. Fināls bija svētdienā, un otrdienas vakarā uzzināju, ka viņa vairs nav. Ļoti daudz domāju… Tikai pēdējos gados esmu sapratis, ka daudzi mani paziņas savus tēvus nav pat redzējuši. Tas ir drausmīgi. Ļoti priecājos, ka man tāds sencis vispār bija, vēl pie tam ļoti labs.

Pēc tēva nāves redzēju raudam cilvēkus, kurus iepriekš nebiju redzējis raudam. Man pašam sākotnēji bija sajūta, ka tā ar māksliniekiem notiek. Man likās, ka tā ir visuma zīme. Pa īstam aptvēru to tikai pēc laika.

Likās, ka tas ir ne pārāk labs sapnis. Kaut kādā brīdī man tas bija jāapsmadzeņo – mana romantiskā puse no tā brīža padzisa. Iespējams, man bija jāizaug. Tūlīt būs apritējuši pieci gadi – viņš nomira 28. februārī, pēdējā februāra dienā.

Tā nebija mana mūzika”

Lai gan no publiskās vides biju pazudis, turpināju rakstīt mūziku un nu esmu atpakaļ ar jaunām idejām. Skatuves vārds The Ludvig bija manu vecāku un tā laika producentu ideja. Tās bija manas dziesmas, tie bija mani vārdi un manas melodijas, bet tā nebija mana mūzika. Lai arī cik lielu prieku man sniedza tas, ka cilvēkiem mana mūzika patika, es pats to neklausītos, tas nebija mans stils. Sapratu to tikai vēlāk, kad nebiju izlaidis mūziku labu laiku.

Bieži vien, kad kāds intereses, joka vai mīlestības pēc gribēja uzslēgt manas dziesmas, man kļuva neērti, sapratu, ka pats ar to nelepojos.

Lai arī cik uzstājīgi kāds man teiktu, ka viņam patīk, man nepatīk, un šajā ziņā es sev esmu vissvarīgākais. Runājot par savu mākslu, gribētos, ka man pašam tā patīk, ka es no sirds vēlos ar to dalīties un tai ticu. Šobrīd esmu radījis un aranžējis pats savu mūziku – tas man nozīmē daudz vairāk. Šis stāsts ir daudz patiesāks. Tagad es domāju brīvāk – spēju ieiet citu sirdīs caur darbu, kam viņi notic. Ļoti cenšos izspiest arī kādu mīlas dziesmu, bet pagaidām vēl nesanāk,” atklāj jaunais izpildītājs.

Pirms neilga laika straumēšanas platformās tika publiskota JL Kalmann jaunā dziesma ”Dreams 2”. Tas ir mākslinieka otrais pieteikums jaunajam diskam, ko paredzēts laist klajā šā gada laikā. Jēkabs atzīst, ka tā ir tumša dziesma, ko viņam vajadzēja dabūt ārā no savas sistēmas.

”Šo dziesmu sāku rakstīt 2020. gada beigās. Aukstā rudens vakarā iespēlēju akordus, kas visu dziesmas laiku iet uz riņķi. Dziesma ir viens garš pants, tur nav piedziedājuma. Man to patīk saukt par zemapziņas dziedāšanu – neko nedomājot, ļāvu vārdiem nākt ārā no manis. To rakstot, izjutu mīlestību pret melanholiju. Dziesma ir par narkotikām un krāpšanu – es gan nevienu nekrāpu, varbūt tikai pats sevi.

”Dreams” ir visskumjākais sacerējums, kādu līdz šim esmu radījis. Tā ir dziesma par tumsu, intimitāti, ko sniedz aizliegtas sajūtas, un par atkarību no lietām un vielām, kas man draudēja ar veselā saprāta zaudēšanu.

Narkotikas atņēma skolu

Mācoties Talsos, nemaz nezināju, ka marihuāna eksistē, man likās, ka kaut kas tāds ir tikai filmās. Līdzko atbraucu uz Rīgu un nokļuvu mākslinieku vidē, mana dzīve mainījās. Tas bija sākums psihodēlijai. To ietekmēja gan tēva aiziešana, gan cilvēku apbrīna.

Tas, ka citiem patika mana mūzika, deva drosmi. Man viss kļuva vienaldzīgs, un es vairs nebaidījos mēģināt ko jaunu.

Tajā brīdī man nelikās, ka narkotikas ir problēma, bet kaut kādā brīdī tā, protams, kļūst par problēmu.

Sapratu to, kad mani par narkotiku lietošanu izmeta no Rīgas Doma kora skolas un paliku uz ielas.

Sākumā es biju dusmīgs un jutos apčakarēts, man likās, ka neko sliktu neesmu izdarījis. Man likās – ko jūs ņematies, ne es pirmais, ne pēdējais! Pēc kāda laika sapratu, ka tā bija labākā lieta, kas ar mani varēja notikt. Biju iemācījies pietiekami daudz un beidzot varēju pilnībā koncentrēties uz sevi, savu laimi un savu mūziku. Citādi es nebūtu savācies. Daļa ģimenes to šobrīd uzzina caur intervijām, bet daļai bija tāda nojauta. Mani tuvākie ir bijuši ļoti atbalstoši labajā periodā un, iespējams, pārāk atbalstoši tumšajā periodā. Man ir piedots ļoti daudz,” dzīves tumšāko periodu iezīmē Jēkabs.

Palīdzēja zemapziņas sarunas

Viņš atzīst, ka robeža starp jautrību un pilnīgu tumsu ir ļoti šaura un šāda veida ”brīvība” nāk ar sekām. ”Bieži vien ilūzijas jaucās ar reālo dzīvi. Ļoti reti sanāca afekta stāvoklī uzrakstīt kaut ko patiesu. Tikai nākamajā rītā redzēju pasauli pa īstam. Ar šo periodu nelepojos, vienīgais, ar ko varu lepoties, ir uzrakstītie darbi.

Lūzuma punktu piedzīvoju zemapziņas sarunā ar tēti. Staigājot pa Dižstendes parku, runāju ar tēti, pīpēju marihuānu un sāku raudāt. Izmetu marihuānu upītē un nolēmu, ka vairs nelietošu. Kādu brīdi nelietoju, un man palika daudz labāk. Nevarētu teikt, ka esmu pilnīgi tīrs, bet tas noteikti vairs nav tā, kā bija agrāk. Tie laiki ir pagājuši.

Pārtraukšana bija mana izvēle – tam ir jābūt kaut kam, ko tu pats saproti. Ja kāds no malas liek saņemties, to izdarīt ir grūtāk. Ar smēķēšanu ir līdzīgi, ja kāds tev saka – beidz smēķēt, to gribas darīt vēl vairāk. Bija kaut kas tāds, kas man pašam bija jāsaprot. Man daudzi ir teikuši – pārvērt šo par kaut ko tādu, kas var iedvesmot.

Nenovēlu nevienam nokļūt tik dziļā bedrē, bet tajā pašā laikā, tikai ieliekot pirkstu ugunī, bērns sapratīs, ka uguns ir karsta.

Nākotnē es gribētu iemācīties visas šīs sajūtas iegūt dabīgā ceļā. Attiecībā uz mūziku gribas ticēt, ka tā var skanēt arī ārpus Latvijas robežām. Mans mērķis ir tikt mīlētam – gribu, lai kāds mīl mani un manus darbus. Ja kaut viens cilvēks zina manas dziesmas vārdus un dzied tai līdzi, tas jau ir ļoti īpaši.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz