Par “Lielo Kristapu” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” sacentīsies režisora Viestura Kairiša kinolente “Janvāris,” Lindas Oltes filma “Māsas”, Raita un Laura Ābeļu filma “Nemierīgie prāti”, Aika Karapetjana filma “Sema ceļojumi” un režisora Uģa Oltes filma “Upurga”.

Kategorijā “Labākā daudzsēriju filma” nominēta Madaras Dišleres filma “Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem”, Armanda Zvirbuļa “Krimināllieta iesācējam” un Alberta Viegliņa filma “Viss norm”.

Kategorijā “Labākā īsmetrāžas spēlfilma” nominēta režisores Kristinas Martinukas filma “Augustā”, Paula Ķestera “Pirmie soļo” un Rūtas Znotiņas filma “Sāc visu no jauna”.

Uz labākā spēlfilmas režisora balvu pretendē Kairišs, Linda Olte, Karapetjans, Raitis un Lauris Ābeles un Zvirbulis.

Kategorijā “Labākais spēlfilmas operators” nominēts Jurģis Kmins, Valdis Celmiņš, Vojcehs Starons, Mārcis Ābele un Aleksandrs Grebņevs.

Uz labākās aktrises galvenajā lomā balvu pretendē Emma Skirmante, Marija Luīze Meļķe, Baiba Broka, Iveta Pole un Diāna Krista Stafecka.

Labākā aktiera galvenajā lomā balvai nominēti Kārlis Arnolds Avots, Kevins Jansenss, Ivars Krasts, Mārcis Lācis un Ritvars Toms Logins.

Kategorijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā” nominēta Broka, Pole, Alise Dzene, Māra Ķimele un Laura Siliņa.

Kategorijā “Labākais aktieris otrā plāna lomā” nominēts Toms Auniņš, Normunds Griestiņš, Ģirts Krūmiņš, Gerds Lapoška un Kaspars Znotiņš.

Par labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas godu sacentīsies Ivara Zviedra filma “Bahs pret Covid”, Pētera Krilova “Hekabes jautājums”, Ievas Ozoliņas “Mana māte valsts”, Kristīnes Briedes “Svārstības” un Ivara Selecka “Zemnieki”.

Kategorijā “Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma” nominēta Jāņa Ābeles filma “81 metrs”, Andreja Verhoustinska “Nr.105555”, Laura Ābeles “Mierjemā”, Zanes Gargažinas “No manis nav jābaidās” un Emīla Alpa filma “Renesanses cilvēks”.

Par labākā dokumentālās filmas režisora godu sacentīsies Briede, Krilovs, Ozoliņa, Seleckis un Zviedris. Kategorijā “Labākais dokumentālās filmas operators” nominēts Gints Bērziņš, Valdis Celmiņš, Haralds Ozols, Aigars Sērmukšs un Jānis Šēnbergs.

Kategorijā “Labākā animācijas filma” uz “Lielo Kristapu” pretendēs Kristas Burānes filma “Dziesma par brīnumskapi”, Daces Rīdūzes “Dusmukule” un Signes Baumanes filma “Mans laulību projekts”.

Par labākā animācijas filmas režisora godu sacentīsies Baumane, Burāne un Rīdūze. Savukārt kategorijā “Labākais animācijas filmas mākslinieks” nominēta Baumane, Kristīne Jurjāne un Ieva Kauliņa.

Par labākās debijas filmas titulu sacentīsies režisora Mārča Lāča filma “Revolūcija”, Toma Harjo “Sēklis” un Elzas Gaujas kinolente “Tikmēr Lucavsalā”.

Savukārt kategorijā “Labākā studentu filma” nominēta Reiņa Ūbeļa filma “Mans kaimiņš nosita manu kaķi”, Terēzes Talitas Rozenblates “On Line”, Līvas Polkmanes “Putekļu sūcēju pārdevējs”, Znotiņas “Sāc visu no jauna” un “Ķīnas Tabakas” filma “Sintēze”.

Par labākā scenārista godu sacentīsies Kairišs, Andris Feldmanis, Līvija Ulmane, Linda Olte, Karapetjans, Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete, Zvirbulis un Baumane.

Savukārt kategorijā “Labākais filmas mākslinieks” nominēta Laura Dišlere, Ieva Jurjāne, Jānis Kalniņš, Jurģis Krāsons un Zanda Zeidaka.

Par uzvaru kategorijā “Labākais kostīmu mākslinieks” sacentīsies Rūta Lečaite, Liene Dobrāja, Ilze Grickus, Laura Jančauska, Krišjānis Elviks un Jūlija Volkinšteine.

Kategorijā “Labākais grima mākslinieks” nominēta Ilze Trumpe, Maija Gundare, Ieva Sebre, Aija Beata Rjabovska un Zane Žilinska.

Savukārt par labākā komponista titulu sacentīsies Toms Auniņš, Platons Buravickis, Sniedze Prauliņa, Kristians Sensini un Reinis Sējāns.

Kategorijā “Labākais skaņu režisors” nominēts Ernests Ansons, Artis Dukaļskis, Jonas Maksvīts, Lukašs Ujčiks, Ivars Kalniņš, Jānis Zaneribs un Aleksandrs Vaicahovskis. Par labākā montāžas režisora godu sacentīsies Gatis Belogrudovs, Linda Olte, Andris Grants, Haralds Ozols, Paula Popmane un Armands Začs.

Savukārt balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegs kinodramaturgam Alvim Lapiņam.

“Lielā Kristapa” balva kinematogrāfijā iedibināja 1977.gadā. “Lielais Kristaps” dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. 2016.gadā “Lielais Kristaps” ieguva Nacionālās balvas statusu.