Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. augusts

+15°C
Vējš: R 1.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Notiks seno ugunskuru nakts

Atslēgvārdi tradīcijas

Somijas pilsēta Turku un Igaunijas galvaspilsēta Tallina kā 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas aicina visus Latvijas piekrastes novadu un pilsētu iedzīvotājus piedalīties Senās uguns nakts akcijā 27. augustā pulksten 21.30, portālu informē "Rīga 2014" Komunikācijas un mārketinga vadītāja Anna Muhka.

Senās uguns nakts akcija, kas gadu no gada kļūst arvien populārāka ap Baltijas jūru, šogad īpaši tiks veltīta Baltijas jūras vides glābšanai un nākotnei. Pievienojoties šai visus vienojošai domai, Nodibinājums “Rīga 2014”, kas ir atbildīgs par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada veidošanu 2014. gadā, ir uzņēmies akcijas koordināciju  un priecājas par visas Latvijas jūras piekrastes pašvaldību atsauksmi aicinājumam.

Ugunskuri ap Baltijas jūras piekrasti iezīmēs apņemšanos rūpēties par jūru, kas vieno cilvēkus, pilsētas un valstis, par tās vides kvalitāti, par dabas resursu saglabāšanu savai un nākamajām paaudzēm.

Aicinātas piedalīties Baltijas jūras piekrastes valstis, pilsētas, iedzīvotāji. Iniciators ir Turku un Tallina 2011 – Eiropas kultūras galvaspilsētas. Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsēta koordinē akcijas norisi Latvijā (www.riga2014.org) .

Lai piedalītos, jātzīmē savu ugunskuru vietu virtuālā kartē (http://muinastuled.ee/lv vai /ru). Mājas lapā ir atrodama informācija par Seno ugunskuru akciju. Maza filmiņa atrodama  www.youtube.com/user/muinastuled. Tad 27. augusta vakarā, pulksten 21.30 jāaizdedzina ugunskuru jūras krastā. 

Līdzdalību pieteikuši: Carnikavas, Dundagas, Engures, Grobiņas, Limbažu, Pāvilostas, Rojas, Rucavas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Ventspils novadi, Liepāja, Jūrmala, Rīga.

Fakti par Baltijas jūru:
Baltijas jūra robežojas ar 9 valstīm, bet Norvēģijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Čehijas ūdeņi ieplūst Baltijas jūrā caur simtiem upju un citu ūdensceļu;
Baltijas jūra ir viens no lielākajiem iesāļūdens baseiniem pasaulē;
Ūdens nomainās tikai apmēram ik pa 40 gadiem, un šī iemesla dēļ tā ir ļoti jūtīga, trausla ekovide;
Vēl viens iemesls tam ir jūras relatīvais seklums. Vidējais dziļums ir 54 m, lielākais – 459 m. Salīdzinājumam, vidējais dziļums Vidusjūrā ir 1500 m;
Ikgadējā aļģu ziedēšana un duļķainais ūdens ir apliecinājums ilgstošam Baltijas jūras vides pasliktināšanās procesam;
Mūsu jūra cieš no lauksaimnieciskās industrijas, zivsaimniecības, iedzīvotāju individuālā, jūras transporta un satiksmes emisiju piesārņojuma;
Sanktpēterburgas ūdens attīrīšanas sistēmas ir atvieglojušas situāciju, tomēr lielākoties piesārņojumu avoti ir nelieli un izkaisīti ap visu piekrasti, tāpēc mēs visi esam nepieciešami, lai panāktu pārmaiņas.

Par 27.augustu:
Senos laikos ugunskuri piekrastē tika dedzināti, lai brīdinātu par briesmām. Pēdējo 20 gadu laikā Seno ugunskuru nakts ir svinēta gar Somijas dienvidu un dienvidrietumu piekrasti pēdējā augusta sestdienā. Daudzus gadus piedalās arī vairākas pašvaldības Igaunijā, kā arī Pāvilosta, Roja, Liepupe un citas vietas Latvijā.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!