Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 22. augusts

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Notiks tikšanās ar Māri Salēju

Atslēgvārdi piejūras pilsētu literārā akadēmija | māris sālējs | dzeja

Foto: Publicitātes

Sestdien, 27.aprīlī, pulksten 13 Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, Piejūras pilsētu literārā akadēmija (PPLA) piedāvā tikties ar dzejnieku, atdzejotāju un literatūrzinātnieku Māri Salēju (Marianu Rižiju). 

Piejūras pilsētu literārās akadēmijas pārstāve Kristīne Timermane ziņo, ka tikšanās laikā varēs uzzināt, kāpēc atdzejot citu tautu dzeju un cik nozīmīgs ir ritms dzejā.

Kā saka M. Salējs: „Pasaulē nav absolūti neritmisku lietu/parādību. Mūs sakārto, strukturē ritms, esamības nogriežņu atkārtošanās. Cita lieta, kā mēs izjūtam, pamanām ritmu. Dzeja ir tā literatūras joma, kurā ritms brīžiem var būt ārkārtīgi svarīgs elements.”

Literārajā akadēmijā M. Salējs viesosies pirmo reizi. Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas un PPLA vadītāja Linda Zulmane uzsver: „Cenšamies nodrošināt iespēju satikt dažādus dzejniekus, rakstniekus un lektorus. Klausītājiem šī būs interesanta pieredze – uzzināt, kā dzejnieks, atdzejotājs un literatūrzinātnieks sadzīvo vienā personā. Iespēja saņemt vērtīgus padomus tiem, kas darbojas šajās jomās.”

Savukārt pulksten 16 radošajā telpā „Austras istaba”, Zivju ielā 3, M. Salējs kopā ar dziesminieci Zani Dauguli būs sastopams pasākumā „Tikšanās ar dzejnieku”.

M. Salējs ir piecu dzejoļu krājumu – „Māmiņ, es redzēju dziesmu” (1999), „Mana politika” (2001, Annas Dagdas godalga), „Nedaudz vairāk” (2013), „Kā pirms pērkona” (2016, Ojāra Vācieša prēmija), „Tuvošanās” (2018) autors. Sarakstījis monogrāfiju „Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika” (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni „Par nopelniem Polijas kultūras labā” (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u.c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmatu „Dzimtā Eiropa” (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska un Vasila Lozinska dzeju.

Uz sarunu „Kāpēc atdzejot” aicināts ikviens interesents.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!