Otrdiena, 25. februāris Alma, Annemarija

Notiks tikšanās ar Māri Salēju

Notiks tikšanās ar Māri Salēju
Foto: Publicitātes
24.04.2019 14:01

liepajniekiem.lv

Sestdien, 27.aprīlī, pulksten 13 Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, Piejūras pilsētu literārā akadēmija (PPLA) piedāvā tikties ar dzejnieku, atdzejotāju un literatūrzinātnieku Māri Salēju (Marianu Rižiju). 

Piejūras pilsētu literārās akadēmijas pārstāve Kristīne Timermane ziņo, ka tikšanās laikā varēs uzzināt, kāpēc atdzejot citu tautu dzeju un cik nozīmīgs ir ritms dzejā.

Kā saka M. Salējs: ”Pasaulē nav absolūti neritmisku lietu/parādību. Mūs sakārto, strukturē ritms, esamības nogriežņu atkārtošanās. Cita lieta, kā mēs izjūtam, pamanām ritmu. Dzeja ir tā literatūras joma, kurā ritms brīžiem var būt ārkārtīgi svarīgs elements.”

Literārajā akadēmijā M. Salējs viesosies pirmo reizi. Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas un PPLA vadītāja Linda Zulmane uzsver: ”Cenšamies nodrošināt iespēju satikt dažādus dzejniekus, rakstniekus un lektorus. Klausītājiem šī būs interesanta pieredze – uzzināt, kā dzejnieks, atdzejotājs un literatūrzinātnieks sadzīvo vienā personā. Iespēja saņemt vērtīgus padomus tiem, kas darbojas šajās jomās.”

Savukārt pulksten 16 radošajā telpā ”Austras istaba”, Zivju ielā 3, M. Salējs kopā ar dziesminieci Zani Dauguli būs sastopams pasākumā ”Tikšanās ar dzejnieku”.

M. Salējs ir piecu dzejoļu krājumu – ”Māmiņ, es redzēju dziesmu” (1999), ”Mana politika” (2001, Annas Dagdas godalga), ”Nedaudz vairāk” (2013), ”Kā pirms pērkona” (2016, Ojāra Vācieša prēmija), ”Tuvošanās” (2018) autors. Sarakstījis monogrāfiju ”Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika” (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni ”Par nopelniem Polijas kultūras labā” (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u.c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmatu ”Dzimtā Eiropa” (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska un Vasila Lozinska dzeju.

Uz sarunu ”Kāpēc atdzejot” aicināts ikviens interesents.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli