Notver mirkļus gleznās un karikatūrās
liepajniekiem.lv
Kristīne Bādere-Zvirgzda teju katru darba dienu pavada jau ierastā ritmā – no rīta savu gandrīz trīs gadus veco dēliņu aizvedusi uz bērnudārzu, viņa dodas uz darbnīcu, kur sākas cita pasaule. Tur, starp krāsām, zīmuļiem un otām, viņa rada mākslu.
“Cik vien spēju sevi atcerēties, man vienmēr paticis zīmēt un gleznot,” atzīst Kristīne. Savai nodarbei nopietnāk viņa pievērsusies pirms desmit gadiem. “Toreiz kāds paziņa man palūdza, lai uzgleznoju viņa draudzenes portretu. Tad es sapratu, ka ar savu vaļasprieku, šāda veida darbiņiem, varu arī nopelnīt.”
Viņa gan zīmē, gan glezno portretus, karikatūras, dzīvnieku portretus, dabas ainavas un daudz ko citu. “Vairākus gadus zīmēju un gleznoju tikai portretus pēc pasūtījuma, taču tad man aptuveni 2014.gadā palūdza uzzīmēt karikatūru, saržu. Izlēmu pamēģināt un man tas ļoti iepatikās.” Viņa novērojusi, ka tieši karikatūras cilvēkiem šķiet vissaistošākās.
Kaut arī māksla ir Kristīnes sirdslieta, lielāko daļu viņas laika aizņem pasūtījumu gatavošana. “Cilvēki ļoti aktīvi pasūta karikatūras, jo šādus zīmējumus kā jautru dāvanu var uzdāvināt gandrīz jebkuros svētkos. Protams, tiek pieprasīti arī gleznoti ģimenes un pāru portreti.”
Kristīnei pašai ļoti patīk gleznot dzīvniekus, tādēļ priecājas par saimniekiem, kas vēlas iemūžināt savus mīluļus. Pēdējā laikā nereti cilvēki vēlas, lai viņu mājdzīvniekus uzglezno ar jautru piesitienu.Vēl viņa priecājas par iespējām gleznot sievietes.
“Ikviena sieviete, manuprāt, ir skaista! Kādēļ gan to neuzgleznot?”
Kaut arī viņa glezno daudz, laika pietrūkst pašas ideju realizēšanai. “Savu darbu radīšanai laika gandrīz nemaz neatliek. Bet es ļoti vēlētos to rast un pievērsties savu ieceru īstenošanai.” Viņas sapnis ir tuvākajos gados rīkot pašai savu gleznu izstādi.
Mākslinieces dienas režīmu lielā mērā izmainīja dēla nākšana ģimenē, taču ar laika plānošanu Kristīnei problēmu šobrīd nav, kaut arī bieži apkārt šiverē dēlēns. Grūtāk bijis, kad dēls bijis mazāks, jo strādāt varēja vien tad, kad mazais čučēja. “Tagad darbs sākas, kad dēliņu aizvedu uz bērnudārzu un beidzas, kad dodos viņam pakaļ. Pārējā dienas daļa paiet zīmējot un gleznojot. Manas darba dienas paiet gluži tāpat kā citiem, tikai pati esmu sev priekšnieks un pati plānoju laiku.”
Jautāta, kas viņu iedvesmo, māksliniece atbild, ka viss. “Mani iedvesmo viss, ko apkārt sev redzu – arī citi mākslinieki iedvesmo censties un strādāt vēl vairāk. Protams, ir brīži ,kad esmu pārgurusi un vienkārši gribas atpūsties un neko nedarīt, bet es turpinu, jo zinu, ka nevaru – tas ir mans darbs un māksla ir mana sirds lieta, un es varu būt pateicīga, ka man ir ar to iespēja pelnīt. Esmu pateicīga ikvienam, kas novērtē manu mākslu, to, ko daru un iesaka mani arī saviem draugiem un radiem,” priecājas māksliniece.