Sestdien, 24. maijā no
plkst. 10.00 līdz 15.00 “Līvas ciema” svētkos ikviens varēs būt liecinieks
četru ļoti atšķirīgu “Novadu stāstiem”, iepazīstot raksturīgāko tradicionālās
kultūras mantojumu –  muzicēšanu,
dziedāšanu, dejošanu, rituālus vai svētku svinēšanu, jo vai ikvienā novadā
ģimeņu godu, gadskārtu ieražas un svētki tiek svinēti saskaņā ar vietējām
tradīcijām, portālu informēja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra projektu vadītāja Aija Eizengrauda.

Latvijas ģeogrāfiskā situācija, vēsturiskie apstākļi, etniskie un sociālie
faktori laika gaitā dažādās Latvijas teritorijās sekmējuši spilgtu kultūras
izpausmju un tradīciju veidošanos, kā arī to atšķirības dažādos
kultūrvēsturiskajos reģionos,  piemēram,
valoda Kurzemē – Suitu novadā, Rucavas, Nīcas un Bārtas novados.

Ikvienā no Liepājas apkaimes novadiem vēl joprojām sastopamas daudzveidīgās
un atšķirīgās dzīvās kultūrvērtības – cilvēki, prasmes, nodarbes un ēdieni. Lai
pamanītu un novērtētu novadu savdabību un vērtības, Līvas ciema laukumā īpaši
veidotās “Novadu sētās” varēs sastapt Durbes, Nīcas, Priekules un Rucavas novadu
darbīgos ļaudis.

Lauksaimnieki, biškopji, zvejnieki, maizes cepēji, vīna darītāji, adītājas,
kalēji, pinēji, un citu amatu meistari, kuri var lepoties gan ar savām amatniecības,
gan tradicionālām pārtikas un ēdienu gatavošanas un pasniegšanas prasmēm,
laipni sagaidīs ikvienu.

Liepājas apkaimes novadi vienmēr lepojušies ar savu daudzveidību. Rucavas
saimnieces aicinās visus pie Godu galda, kur ikvienam būs iespēja nogaršot rucaviešu
gardumus, kā arī pašiem piedalīties zivju zupas vārīšanā un maizes cepšanā. Nīcas
novada sētā būs iespēja pamieloties pēc sentēvu metodes  uz čiekuriem kūpinātām zivīm un iestiprināties
ar plūškoka tēju, savukārt Priekules novada ikarieši
būs sarūpējuši noderīgas lietas, gan svētkiem, gan ikdienai – daudzveidīgi
koka izstrādājumi,  pinumi un pērļu
rotas. Dižošanos noslēgs pati mazākā Latvijas pilsēta Durbe, kas apmeklētājus iekustinās
ar atraktīviem dančiem, dziesmām un dzīvo
mūziku.

Vācijā dzīvojošais nīcenieks Jānis Cukura
kungs, ar kuru sarakstījās Olafs Gūtmanis, kad tapa grāmata “Jūrmalciems”, plašā analītiskā rakstā “Senie Kūrsas novadi” ievadā saka: “Kūrsas novadi, kurus vēlos šeit apskatīt, nav nekādi jauni
sensacionāli atklājumi, bet gan sen jau vēsturniekiem pazīstami. Un kā tas
bieži ir dzīvē, ko nedzird, uz skolas sola sēžot, tas ir jāpalasa avīžu slejās.
Kūrsas jaunatnei ir jāsāk no jauna domāt par senču pagātni un jāmēģina atrast sentēvu
iemītās takas. Vēsturiskās saknes ir jāsāk atjaunot. Jāsāk no jauna nostiprināt
pārtrūkušās saites ar ģimeni, saimi un novadu. Tādam cilvēkam, kurš nezin savu
izcelšanos, var nākties dzirdēt piezīmi, kā to mēdza teikt Liepājā un Nīcā, ka
tas ir izkritis rucavniekam no ratu pakaļas.”

Līdzās pieredzes bagātajiem dažādu Latvijas amatu meistariem un ražotājiem,
ar devīzi “Amats – cilvēka pamats”, “Līvas ciema laukumā” savus pirmos soļus
īpašajā amatnieku tirgus pasaulē spers amatniecības “jaunā paaudze”. Tie ir
Liepājas radošie jaunieši – skolēnu mācību uzņēmumi, jaunieši, kas apgūst
tradicionālas amata prasmes pie Liepājas Amatnieku nama meistarēm. Jaunieši
izmanto radošus risinājumus un svaigas idejas mākslā, rokdarbos, floristikā,
rotu veidošanā un citās nozarēs.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar jauniešu darinātajiem
amatniecības izstrādājumiem, kā arī vērot kā top lielformāta salmu figūras – 2
kaijas un piedalīties salmu figūru, rotu un ādas apstrādes radošajās darbnīcās Birutas
Ignatovas un Sanitas Zanderes vadībā.