”Tā doma ir tāda – tiklīdz drīkstam, tā vācamies iekšā. Šobrīd ceram, ka septembra sākumā būsim atpakaļ filiāles telpās, bet tas nav garantēts,” paskaidro S. Šēniņa.

Viņa arī uzsver, ka nevēlas neko sasteigt: ”Ziniet, kā ir ar ievākšanos jaunā mājā – jāpārbauda viss krājums, kārtīgi jāsaliek, un tas nav kā grāmatas sarindot plauktā, viss jāsaliek precīzi un attiecīgajās vietās.”

Viņa pastāsta, ka vēl joprojām turpinās darbs pie jaunās ekspozīcijas plānošanas.

Šonedēļ notikusi kārtējā sēde, kurā apspriestas ekspozīcijas idejas un to realizācija. ”Tas neiet tik ātri, jo gribam, lai viss ir uz ilgu laiku un neizskatās sasteigts vai nekārtīgs.

Ja varēsim jau septembrī ievākties jaunajās telpās, tad varbūt ekspozīciju varētu atvērt nākamā gada pirmajā pusē, bet konkrētāk kaut ko zināsim tikai pēc kāda laika,” skaidro S. Šēniņa.

Viņa vairākkārt uzsver, ka atjaunotajā muzeja filiālē apmeklētājiem būs iespēja ”sajust” vēsturi, nevis par to tikai izlasīt.

”Gribam, lai pēc muzeja apmeklējuma cilvēkam atmiņā visspilgtāk paliek tieši tas, ko viņš izjuta,”

saka filiāles vadītāja.

Katrai izstādei tiks veidota attiecīga atmosfēra ar atbilstošu mūziku. ”Mākslinieki mums prasa, kādu mūziku gribam? Manuprāt, tas ir viennozīmīgi, ka jāskan liepājnieka Imanta Kalniņa dziesmām ar mūsu dzejnieka Olafa Gūtmaņa vārdiem,” teic S. Šēniņa.

Viņa vēlas, lai jaunatne spētu sevi iztēloties tajā laikā un izjustu, kam tauta izgājusi cauri. Tādā veidā varēšot celt patriotismu jauniešu vidū, domā muzeja pārstāve.

Daļa no jaunās ekspozīcijas būs par holokaustu, kā arī ekspozīciju paplašinās cilvēku dzīvesstāsti.

”Negribam pieķerties tieši padomju laika dzīvei vispārīgi, bet vairāk skatīties uz kādiem konkrētiem cilvēkstāstiem,” vienu no iecerēm izgaismo S. Šēniņa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.