Manas bērnības dienas klīst.
Tās klīst, kur svaigi zaļas lapas
No zemes pretim saulei stīgst.

Pēc saules siltuma tās ilgojas,

Savā starpā ar noslēpumiem tirgojas.
Līdzko mākoņi pār viņu galvām slīdot nāk,
Tās atvadās un miegā laisties sāk.

No rīta izstiepj savas mazās rokas
Un mīļi lūkojoties lūdz.
Tās lūdz, lai vēlreiz viņām saku,
Cik ļoti visa man tā trūkst! 

GITA MAĻINA
[email protected]

__________________________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].