Ligita Kupčus-Apēna, "Kurzemes Vārds"
"3K"
Iedīgļi reālam produktam
No septembra līdz decembrim LMMDV Produktu dizaina un Modes aksesuāru dizaina izglītības programmas 3. kursa audzēkņi un pedagogi strādāja ciešā sadarbībā ar dzintarnieci Solveigu Vārnu, klūgu pinēju Antru Kalēju un maizes cepēju Aivaru Ozolu.
Projektā “Meistars + Māceklis = Amats + Dizains” piedalījās arī dizaina domātāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Barbara Ābele.
Rezultāts ir lielisks, vērtē B. Ābele. Decembrī ikviens to varēja skatīt LMMDV izstāžu zālē – ekspozīcijā “DIZAINēšana”.
“Te ir daudz lielisku ideju, ko novērtētu, piemēram, ēdināšanas uzņēmumi.
Jo saistās ar galda klājumiem, ar individuālas telpas norobežošanu pie kopgaldiem, ir atsevišķi garšvielu trauki, maizes vai cepumu izstrādājumiem.”
B. Ābele slavē audzēkņus: “Es redzu ļoti daudz iedīgļu tam, lai šīs idejas pārvērstu reālos produktos, izstrādājumos. Ceļš vēl ir ejams, bet noteikti turpināms. Šīs lietas ir īstas, ilgtspējīgas tieši ar to, ka tās ir reģionālas, tās ir no šejienes materiāliem.”
“Ļoti pamatīgas iestrādes diplomdarbiem,” savukārt vērtē LMMDV direktore Inga Auziņa.
“Aicinu audzēkņus to ņemt vērā, un daudzi ņem šo par pamatu jau diplomdarba tālākai izstrādei. Saliekot lietišķo mākslu ar dizainu, iznācis kaut kas fantastiski mūsdienīgs. Man ļoti patīk senā elpa kopā ar šodienas dizainisko domāšanu. Ceru, ka mēs varēsim projektu turpināt.”
Ieguvēji ir abas puses
“Mēs ļoti novērtējam amatniecību. Bet vienlaicīgi saprotam, ka laiks ir dinamisks. Pasaulē notiek lielas tehnoloģiskas izmaiņas, un, protams, izmantojam to sniegtos labumus, kas vien no tām nāk. Tomēr ir liela trauksme, jo pasaulē ir kari un tautu staigāšana.
Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi apzināties savu patību un izzināt to, ko cilvēki ir mācējuši un darījuši pirms mums.
Amatniecība ir viens no identitāti apliecinošiem veidiem,”
uzskata B. Ābele.
Viņa saprot: “Mēs nedzīvojam kapsulā, bet laikmetā, kurā ir jauni cilvēki ar jauniem elkiem, jaunu dzīvesveidu, jaunu pasaules izjūtu. Lai viņi spētu šo saikni sajust, ir jāspēj kaut kādā veidā transformēt amatniecību. Caur šo transformāciju ir arī ilgā dzīvošana vai pārmantojamība.”
Līdz ar to gandrīz katrs no audzēkņu darbiem, kas pirmajā mirklī šķiet amatniecisks, tomēr ir balstīts ļoti laikmetīgās tehnoloģijās.
Vieni no spilgtākajiem ir divu metālapstrādes nodaļas puišu – Riharda Kovaļska un Tomasa Valdmaņa – darbi. Tapa koka cepumu veidnes, izmantojot CNC tehnoloģiju.
Rihards vērtē, ka ieguvēji ir abas puses – gan amatnieki, gan topošie dizaineri. “Jo
savā starpā apmaināmies ar idejām, zināšanām, padomiem un dzīves pieredzi, kas atkal iedrošina mūs, jauniešus, turpināt un arī mantot apgūtās amatniecības prasmes,”
viņš saka.
Veidojot savu produkta prototipu “Reņģspiede” aptvēris, cik svarīgi ir iedziļināties seno amatniecību un tradīciju saknēs un kā tas var palīdzēt realizēt iecerēto produktu.
Gaidīs savā darbnīcā
“Es labprāt ietu skolā vēlreiz,” Tautas lietišķās mākslas studijas “Zītars” meistare Solveiga Vārna ar smaidu saka, atskatoties uz piedzīvoto.
“Es pašlaik mācu dzintara apstrādi arī mazākiem bērniem skolā Pāvilostā. Un man bija ļoti interesanti redzēt, kā ar šo tēmu saskārās lielie bērni. Godīgi sakot, tā bija diezgan liela avantūra, jo es nezināju, kā būs. Bet man ļoti patika.”
S. Vārna stāsta, ka arī pašai patīk arvien meklēt un domāt ko jaunu. “Jo tirdziņos jau nevar visu laiku piedāvāt vienu un to pašu. Visu laiku ir pašai jāmācās.
Jā, ir kniepkens, kas ir domāts tautastērpam, ir tradicionālais dzintara piekariņš. Tie vienmēr būs. Bet ne visiem kas tāds patīk. Tādēļ ir jāmeklē kaut kas tāds, lai sasaistītos ar pašreizējo laiku, ar šo gadsimtu.
Nevar tikai taisīt omīšu brošiņas. Jo rotas taisīt var, bet jāmeklē oriģinālāka pieeja.”
Dzintarnieku ir palicis ļoti maz, vai kāds no jaunajiem ieinteresēsies, pašreiz esot grūti pateikt.
“Teicu jau, ka ļoti labprāt viņus gaidīšu darbnīcā. Mākslas skolai gan ir daudz lielākas tehniskās iespējas. Es strādāju pie ļoti primitīviem darbgaldiem. Bet tas nemaina būtību.”
“Tā bija lieliska pieredze gan amatniekam ar dizaineru, gan arī audzēkņiem savā starpā, jo satiekas dažādu nodaļu jaunieši, šeit ir produkta dizains un modes aksesuāru dizains,” uzskata LMMDV pedagoģe Guna Poga.
Projektu integrēja mācību procesā, līdz ar to tas nebija kā papildu darbs. “Jā, tas prasīja skolai lielas organizēšanas spējas, bet
tā ir brīnišķīga īpašība šai skolai – nepārtraukti censties uz to labāko un veidot šādas sadarbības un projektus.”
Runājot par ieguvumiem, G. Poga norāda, ka iezīmes jūtamas dažādas.
“Citi ir ieguvēji procesā, salaužot savu iepriekšējo pieredzi un varbūt paplašinot redzes loku, pārvarot savu negribēšanu eksperimentēt, ļaujoties un pieredzot kaut ko jaunu.
Savukārt kādam citam tiešām jau rezultāts uz Liepājas suvenīru pusi. Liepājas restorāniem te būtu interese iegūt kādu darbu savā pieredzes dizainā, papildināšanā.”