Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Liepājas teātra ēkas pārbūves un Liepājas teātra Mazās zāles būvniecības ieceri, jūnijā tika izsludināts metu konkurss Liepājas teātra mazās zāles piebūvei.

Metu konkursa objekts ir Liepājas teātra pārbūve un mazās zāles piebūves apbūves iecere, kas piedāvā labāko arhitektonisko un funkcionālo risinājumu.

Priekšlikumā ir jāietver minētās ēkas arhitektoniskās idejas realizācijai nepieciešamās teritorijas publiskās ārtelpas konceptuālais risinājums.

Meta piedāvājumā jāparedz risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba vides prasībām, atrisina papildu spēles laukumu mazās formas iestudējumiem un papildu mēģinājumu zāles nepieciešamību, uzlabo kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, uzlabo esošās ēkas energoefektivitāti, vienlaikus saglabājot vēsturiskās teātra ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Arhitektoniskajam risinājumam ir jābūt veiksmīgam gan no pilsētbūvnieciskā, gan arhitektoniskā un funkcionālā viedokļa, tam jāpiedāvā ilgtspējīgus būvniecības, publiskās ārtelpas izveides un vides pieejamības risinājumus.

Esošā teātra ēka atrodas Teātra ielā 4, Liepājā, projektējamā mazās zāles piebūve plānota zemesgabalā Teātra iela 4, 4868 kvadrātmetru platībā, Liepājas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

Provizoriskā līguma summa projektēšanai – būvprojektam minimālā sastāvā un būvprojektam – 200 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un autoruzraudzībai 20 000 eiro bez PVN.

Paredzamā līguma summa būvniecībai, neieskaitot būvuzraudzības izmaksas, ir četri miljoni eiro bez PVN.

Norādītās izmaksas attiecas uz jaunā apjoma un tā savienojuma ar esošo ēku projektēšanu un izbūvi.

Konkursam iesniegto metu vērtēšanu veiks žūrijas komisija, kuras priekšsēdētājs būs pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.

Žūrijā strādās pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs, arhitekte Agate Eniņa, Liepājas teātra tehniskā direktore Aurika Feldmane, Liepājas restaurācijas centra vadītājs Ivars Pilips-Matisons, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītājas vietnieks Nauris Piļāns un arhitekts Juris Poga.

“Konkursu izsludinot, devām divus mēnešus, kas šādam sarežģītam uzdevumam ir īss termiņš,”

norāda Liepājas teātra valdes locekle Eva Ciekurze.

Latvijas Arhitektu savienības priekšlikums bijis dot četrus mēnešus, taču saistībā ar iespējamiem pieteikumu datumiem Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei būvniecībai termiņš bija jāsaīsina.

“Pagājušajā nedēļā saņēmu vairākus lūgumus no interesentiem, vai ir iespējams termiņu pagarināt par divām nedēļām. Tik daudz nevarējām, tomēr nu būs pats septembra sākums,” skaidro teātra vadītāja.

Pašlaik cerība iegūt ārējo finansējumu teātra piebūves celtniecībai esot no diviem Kultūras ministrijas pārziņā esošiem finanšu avotiem un konkursiem, bet neatmetot domu, ka tas varētu notikt sadarbībā ar
Klimata un enerģētikas ministriju.

“Vispirms ir jāierauga meti. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka starp tiem būs īstais, žūrija mācēs izdarīt pareizās izvēles. Šī ir tā reize, kad tas ir jāizdara līdz galam,” uzsver E. Ciekurze.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, SIA “Liepājas teātris” apgrozījums 2023. gadā bija 0,96 miljoni eiro un uzņēmuma zaudējumi sasniedza 6504 eiro.

Teātris pieder Liepājas pašvaldībai.