Šā gada 8.septembris paliek ierakstīts Liepājas vēsturē. Šajā dienā notika Goda liepājnieka, dzejnieka un rakstnieka Olafa Gūtmaņa Rakstu 1.sējuma atvēršanas svētki. Apsveicēju starpā  bija Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, viņa pirmā vietniece Silva Golde, dzejnieka draugi, kolēģi, pilsētas un rajona kultūras darbinieki, bibliotēku pārstāvji, viņa daiļrades cienītāji, skolēni no A.Puškina 2.vidusskolas. Sveicienu bija atsūtījusi arī Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Ieva Kolmane.

Apsveicēji uzsvēra paša rakstnieka paustos vārdus, ka viņa mūžs viss izlasāms darbos – prozā, dzejā, publicistikā. Kā arī atzina, ka šo Liepājas Pedagoģijas izdevniecībā “LiePA” iespiesto   grāmatu – pirmajai sekos vēl trīs – nākšana klajā ir sava veida parāda atdošana mūsu pilsētas lielajam dzejniekam. Tās nonāks ne tikai pie katra, kam tuva O.Gūtmaņa daiļrade, bet arī pilsētas un rajona skolu bibliotēkās.
Ieguldīts liels darbs, lai apkopotu, sistematizētu un sagatavotu iespiešanai O.Gūtmaņa devumu. Tāpēc kā pats gaviļnieks, tā kultūras dzīves vadītāji uzslavēja krājuma veidošanas darba grupas veikumu. Idejas autore ir dzejniece Sandra Vensko. Viņa atzina, ka neiztikt bez visu to cilvēku un amatpersonu, domes atbalsta, pie kuriem viņa vērsās, aicinot izdot O.Gūtmaņa rakstus. “Visi teica: jā, to vajag!” sacīja S.Vensko. Rakstu sastādītājs profesors Edgars Lāms pirmā sējuma atvēršanas brīdi teica:    “Tas ir skaists un svētīgs brīdis. Olafa Gūtmaņa teksti nav lokāla parādība, viņa darbi ir svarīgi visas Latvijas mērogā.”
Goda liepājnieks pēc visiem šiem apsveikuma vārdiem neslēpa, ka jūtas samulsis: “Neesmu vēl to tā īsti sagremojis. Man vēl nekad nav bijis tik skaisti iespiestas grāmatas. Šodien jūtu tik lielu labvēlību no visiem. Esmu pateicīgs visiem, kas man sagādāja tik skaisti dāvanu.”
Pēc dažām stundām dzejnieks O.Gūtmanis jau bija koncertzāles telpās, kur notika dzejas sarīkojums “Grodi”. Tur dzejniekam viņa darbus aizvest līdz klausītājiem palīdzēja aktrise Anita Kvāla.  

Sveču gaismā prezentē studentisko dzeju

Ceturtdienas vakarā Pedagoģijas akadēmijas aktu zālē valdīja tumsa, gaismu radīja vienīgi sveču liesmiņas. Te skaļāk, te klusāk, te skumjāk, te priecīgāk iedziedājās studentu teātra “Rikošets” dalībnieki ar Maiju Kalniņu priekšgalā. Lielā zāle bija ļaužu pilna. Dažs vēl pa durvju spraugu mēģināja iespraukties, lai saredzētu un sadzirdētu bijušos un esošos studentus, kuri, sēžot pretī spoguļiem, lasīja savu dzeju vai īsprozu. Gaisotne mazliet mistiska, mazliet romantiska, mazliet intīma.
Sarīkojums “Nakts dzejas” literatūras cienītājus pulcē jau vairākus gadus. Šogad tas bija īpašs – jo notika dzejas un īsprozas krājuma “Manu lūpu bērns” atvēršanas svētki.  
“Šī krājuma darbu un ilustrāciju radītāju lomās iejutušies visdažādāko akadēmijas studiju programmu studenti, maģistranti, neklātienē studējošie un absolventi. Tie ir dažāda vecuma, dzīves pieredzes un laika vektora cilvēki, kuru lūpas ir vērušas, lai tev vēstītu savu patiesību. Šīs lūpas čukst, kliedz, aicina, dzen prom, savelkas smaidā un sastingušas klusē,” – šādi krājums raksturots grāmatiņas ievadā.
Krājumā “Manu lūpu bērns” var izlasīt un novērtēt 21 autoru darbus. “Manuprāt, krājums ir izdevies studentisks. Grāmatas tapšana principā arī iesaistījās tikai studenti,” sacīja akadēmijas rektora palīdze Meldra Kivlena.
“Manuprāt, krājums ir interesants, jo darbs ir studentiski dzejisks un tajā ir diezgan drosmīgi domu lidojumi,” uzskata literāte Sandra Vensko, kuras darbi arī ievietoti krājumā. Viņa priecājās, ka grāmatā ir gan zināmu dzejnieku, piemēram, Arņa Mincenhofa, Aivja Grasmaņa, Ingas Kopes, Ulda Dobeļa, Elīnas Kuples Salvadores, gan mazāk zināmu dzejdaru darbi. “Izdodot šo krājumu, augstskola dara tiešām svētīgu darbu,” piebilda S.Vensko.   

Polemika par dzeju un mākslu

Uz literāro semināru “Autors, teksts, lasītājs”, kas notika Pedagoģijas akadēmijas zālē, bija pulcējusies galvenokārt jaunatne – studenti, skolēni. Semināru vadīja filoloģijas doktore Anda Kuduma, lektoru starpā dzejnieces – Ērika Bērziņa, kas runāja par dzejas netradicionāliem popularizēšanas veidiem, Andra Manfelde, kuras tēma bija “Dzeja un vizuālā māksla”, un Brinda Ceriņa, kas pieskārās latviešu erotiskās dzejas jautājumam un ar savu uzstāšanos raisīja polemiku. Mākslas zinātnieces  Sarmītes Sīles lasījuma tēma bija “Latviešu mākslinieku poētiskā dvēsele”. Referātus bija sagatavojušas divas akadēmijas pasniedzējas – Anda Kuduma, kura pauda skatījumu uz latviešu jaunāko dzeju, un Sandra Okuņeva, kuras tēma bija “Ērika Kūļa daiļrade”. Semināra dalībnieki tajā atrada katrs sev ko derīgu, pie kā domām aizķerties, bet kopīgais atzinums bija, ka seminārs izdevies saturīgs un ietilpīgs.

Daina Meistere, Inita Gūtmane
“Kurzemes Vārds” 

Aigara Štāla foto