Par Baltijas un vācu vēsturiskajām kopsakarībām
"Kurzemes Vārds"
Sv. Trīsvienības katedrālē iekārto ceļojošo izstādi “Baltija un vāci”. Pie ieejas labajā pusē apskatāmi stendi, kuros Baltijas gadsimtu vēsture atspoguļota kopsakarībā ar vācu ietekmi, tā ved cauri gadsimtiem – no Rīgas dibināšanas līdz padomju laikam, neatkarības atgūšanai un šodienai.
Atklāšanas reizē, kas notiks svētdien, 22. novembrī, pulksten 17, runās Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks un Vācu baznīcu mācītājs Latvijā Markuss Šohs. Gaisotni uzburs zvanu ansamblis “Campanella” Astras Ziemeles vadībā. “Divdesmit piecu gadu laikā, kas pagājuši kopš brīža, kad Igaunija, Latvija un Lietuva atguva neatkarību, ir mainījusies ne vien Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret vāciešiem, bet arī pret savu vēsturi. Pēc vēsturiska pārtraukuma atgriežas vēlme apzināties savu pagātni, iepazīstot vēsturi, kultūras savdabību un dzimtu saknes. Par savu senču dzīvi un vidi, kādā tie dzīvojuši, jo īpaši interesējas jaunieši. Tāpēc vēlos vērst uzmanību uz šo izstādi, aicinot skolotājus vest uz to skolu audzēkņus. Ekspozīciju varēs apskatīt līdz 6. janvārim,” izstādes kopsakarībās ieveda Vācu kultūras centra un vācu draudzes priekšniece Ilga Vitāle, kura kopā ar palīgiem iekārtoja stendus.
Izstāde veidota ar vēlmi pēc iespējas objektīvāk atainot mūsu kopīgo vairāk nekā 700 gadu ilgo vēsturi. Izstādes tapšanu finansiāli atbalstījusi Vācijas Iekšlietu ministrija. Izstādes idejas autore ir Monika fon Hiršeites kundze, visos izstādes veidošanas posmos piedalījusies brīvkundze Valtrauta fon Tīzenhauzena.