Pēc dažu gadu pārtraukuma Liepājas teātrī atgriezies režisors Regnārs Vaivars, kurš iestudējis izrādi “Zilā istaba” – kamerkomēdiju divos cēlienos un desmit istabās par attiecībām, par to, ko tajās gūstam un ko zaudējam. “Mans stāsts pilnīgi noteikti ir par attīrīšanos,” uzsver režisors.

Liepājas teātrī skatuves versiju ieguvusi un nedēļas nogalē pirmos skatītājus sagaidījusi britu dramaturga Deivida Heira luga “Zilā istaba”, ko viņš sarakstījis 1998. gadā, par pamatu ņemot 19. gadsimta autora Artura Šniclera darbu “Rondo”. Tas ir stāsts par desmit pāriem desmit negaidītās situācijās. Desmit stāsti par mīlestību, seksu un jaunu dzīvi, kuros ikreiz satiekas iepriekšējā stāsta varonis ar nākamo, lai atkal ļautos attiecību sarežģītajiem līkločiem.

Režisors Regnārs Vaivars D. Heira lugu izvēlējies interesantās dramaturģiskās formas dēļ. Ne tikai tādēļ, ka tēlu tikšanās notiek pēc rondo principa, apļveida sistēmā, bet arī tāpēc, ka satikšanās citam ar citu sākas no viszemākā sociālā pakāpiena un virzās augšup. “Stāsts ir par to, ka vēlme mīlēt un vēlme būt ar kādu cik vien iespējams tuvu ir visiem un ka dzīves apstākļi nemaina absolūti neko. Varbūt situētiem cilvēkiem tā nepieciešamība ir vēl lielāka un viņi daudz asāk izjūt vientulību,” norāda režisors. 

Kopā ar aktieriem aizvadīts divus mēnešus garš mēģinājumu posms. Vai aktieru un režisora sadarbība izvērtusies veiksmīga un mēģinājumi sekmējušies raiti? “Ziemā nekad nevar iet raiti,” režisors pasmaida. “Tad parasti cilvēki slimo un grūtāk dabūt to jautro noskaņojumu, to pavasari, kuram vienmēr jābūt, izrādes taisot. Bet būtībā viss bija brīnišķīgi tādā ziņā, ka mums nebija nekādu domstarpību par traktējumu. Varbūt dažreiz ir bīstami, ka nav domstarpību, jo es uzskatu, ka bieži vien domstarpības palīdz, bet šoreiz nebija, un es arī neesmu no tiem režisoriem, kurš cenšas mākslīgi tās radīt.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. februāra numurā.

#kvards-20180213-09#

25Skatīt galeriju