Kurzemes novada deju svētki “Ar Jānīti padziedāju, ar Pēteri sadejoju”, kuros pulcējās ap 2500 dejotāju no visas Kurzemes, ir tradīcija, kuru jācenšas saglabāt arī turpmāk, lai uzturētu dejotprieku visiem deju kolektīvu dalībniekiem un veicinātu deju kustības attīstību, uzskata svētku dalībnieki un vērotāji.

Pieviļ stadions un ēdināšana

Jau rakstījām par svētku norisi, un lielākie pārmetumi organizatoriem šoreiz izskanēja tikai jautājumā par deju lielkoncerta norises vietu. Stadionā bija maz vietas skatītājiem, un  daudzi netika pie biļetēm, kas bija izpirktas, un bija spiesti koncertu skatīties aiz žoga. Tomēr organizatori galu galā ielaida pasākumā visus, kas bija ieradušies. “Tribīnes bija tik zemas, ka īsti nevarēja redzēt arī rakstus, tomēr pozitīvi savukārt bija tas, ka dejotāji bija diezgan tuvu un ar skatītājiem varēja veidot acu kontaktu,” sacīja kāda koncerta apmeklētāja. “Būtu jau skaisti, ja koncerts notiktu lielajā stadionā, bet taupības dēļ bija jāsamierinās ar mazāku dejas laukumu. Tāpat ar skatītājiem arī ir tā, ka citreiz uz koncertu atnāk tikai daži simti, bet šoreiz, kad koncertā piedalījās arī bērnu kolektīvi, skatītājos bija ļoti daudz bērnu vecāku. Bet katrā ziņā ir prieks, ka cilvēku interese bija tik liela,” saka arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra vadītāja Baiba Kļava.

Vēl kāds koncerta apmeklētājs novērtēja programmu, kurā bija gan iemīļotas dejas, gan jaunrades dejas, kas bija apbalvotas konkursā “Kurzemes zelta dejas”. “Centāmies, lai prieku gūtu gan dejotāji, gan skatītāji. Kurzemei ir ar ko lepoties, jo svētki ir pašu izauklēti un sarūpēti!” saka arī organizatori, un daudzi atzīst, ka tas patiešām izdevies. Ar svētku organizāciju kopumā ir apmierināti arī dejotāji, kas vienīgos pārmetumus izsaka par ēdināšanu, kas bijusi neapmierinoša. “Labāk būtu mums to naudu kolektīvam iedalījuši, tad mēs vismaz būtu paēduši,” burkšķ dejotāji, vienā balsī sakot, ka ēdināšana ir Ventspils baltais plankums.

Tāpat daudzi neuzmanīgāki dejotāji palikuši bez savām mantām. “Ja kādreiz jakas varēja salikt kaudzē un īpaši tām nepievērst uzmanību, tad tagad garnadži nesmādēja pat dažādus sīkumus, par mobilajiem telefoniem un naudasmakiem nemaz nerunājot,” pastāstīja Liepājas rajona dejotāji.

Skaists nobeigums ziemas darbam

B. Kļava uzskata, ka jāpaslavē ventspilnieki par uzņēmību svētkus sarīkot arī šajos krīzes apstākļos. Tāpat, viņasprāt, nozīmīga loma svētku tradīcijas uzturēšanā ir horeogrāfei Zandai Mūrniecei un kolektīvu vadītājiem, kā arī pašiem dejotājiem, kuri enerģiski piedalījušies mēģinājumos, lai sagatavotos lielkoncertam. “Es domāju, ka šādi svētki ir vajadzīgi un tiem atradīsies nauda arī turpmāk, jo dejotāji mums patiešām ir sparīgi un varoši,” sacīja B. Kļava.

Arī Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde, kas ar šo sarīkojumu faktiski beigusi savu darbu amatā, ar koncerta rezultātu ir apmierināta. “Domāju, ka lielas grūtības mums nemaz nebija jāpārvar. Jo rīkot šos svētkus Zanda Mūrniece ierosināja jau pagājušajā gadā, nedēļu pēc Dziesmu un deju svētkiem. Septembrī Ventspilī notika pirmā organizatoriskā sanāksme, un mēs lielos vilcienos vienojāmies par repertuāru, apskatījām stadionu un atzinām to par piemērotu svētku rīkošanai,”  atceras I. Skābarde. Neliels uztraukums bijis par to, ka 27. jūlijs tika noteikts par darba dienu, vai tas svētkiem netraucēs. Taču bažas izrādījās veltas, ieradās gandrīz visi dejotāji.

Daļa no dejām izvēlēta no jau zināma repertuāra, jo nebija iespējams visu koncertu veidot no šā gada iestudējumiem. “Es domāju, ka koncerts bija labs. Visi palika gandarīti, ka ziemas sezonas darbs vainagojies ar tādu skaistu nobeigumu,” uzskata I. Skābarde. Bez tam Liepājas rajona Kultūras nodaļai izdevies šajā sezonā atbalstīt samērā daudzu tautastērpu izgatavošanu un uzlabošanu.

Dieviņš stāvēja klāt!

“Dieviņš mūs šodien mīlēja un atsūtīja labus laika apstākļus,”  priecājās jauniešu deju kolektīva “Kvēle” vadītāja Ilze Kozika. “Ja mēģinājuma laikā būtu karsējusi saule, puse no mums būtu ģībusi.”

Kas attiecas uz repertuāru, to sagatavot neesot bijis grūti. “Kas dejotājam ir grūti? Nāk un strādā, ja vajag. Mēs esam amatieri, kuriem par to naudu nemaksā. Cilvēki nāk sava prieka pēc, un tad jau rezultāts arī ir,” secina I. Kozika. Dejotāju “Kvēlei” pašlaik netrūkstot, kolektīvs esot stabils. Taču nav zināms, kas notiks, kad jaunieši pabeigs 12. klasi. “Nevar jauniešiem liegt iegūt augstāko izglītību. Tāpat, ja jaunietis sāk strādāt un nevar to visu apvienot ar dejošanu, tad man diemžēl būs jāpiekāpjas,” atzīst I. Kozika, kuras vadītais kolektīvs pavasara skatē Liepājas pilsētā saņēma augstāko novērtējumu.

Arī viena no Kurzemes novada deju svētku virsvadītājām Valda Grīnfelde atzina, ka sākumā bažījusies par svētku norisi. “Taču ar katru minūti jutu, ka Dieviņš stāv klāt. Viss mēģinājums noritēja tik raiti, ka pat apsteidzām plānoto par vienu stundu,” ir gandarīta V. Grīnfelde. Viņa ar profesionālu aci novērtējusi, ka dejotāji mājās patiešām labi pastrādājuši un apguvuši uzdoto deju soļus. Atšķirība bijusi tikai niansēs, taču tas ir normāli, ka vienam kolektīvam kaut kas izdodas labāk, kaut kas sliktāk. “Mums šie svētki ir kā marihuāna narkomānam. Pēc tiem paceļamies kā debesīs un tiekam pie enerģijas devas jaunam darba cēlienam,” skan vēl kādas deju kolektīva vadītājas atziņa.

Viktors Ulberts,
Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Daudzi skatītāji atzina, ka koncertā iederējušās folkloras kopas “Atštaukas” dalībnieču asās mēles.

Liepājas deju kolektīvu virsvadītāja Olita Laiveniece (no kreisās) tika sumināta kā viena no Kurzemes deju svētku virsvadītājām.

“Šajos laikos ir tik maz lietu, kas sagādā prieku, tāpēc dejotprieks ir augstā vērtē,” saka svētku dalībnieki.