Liepājas literātu un radošo mūziķu klubs “Helikons” svin savu piecu gadu jubileju. To šodien ievada konference “Par literatūras attīstības tendencēm Latvijā un mūsu novadā”, kura notiek Liepājas Pedagoģijas akadēmijas aktu zālē. Piedalīties un uzstāties aicināti Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Ieva Kolmane, Latvijas Universitātes doktorante un literatūrkritiķe Iveta Ratinīka, filoloģijas doktore Anda Kuduma, izdevuma “Helikons” redaktors Edvīns Tauriņš un pedagoģijas doktors Jānis Birzkops. Notiks arī žurnāla “Helikons” 14.numura prezentācija.

– Jau vairākas reizes manī bija radusies doma nodibināt rakstošo cilvēku kopu. Divas reizes tas neizdevās, jo bija cilvēki, kas to nevēlējās, bet ar trešo reizi izdevās, –  atceras literāts Visvaldis Paspārnis, kurš stāvējis pie mūsu pilsētas literātu un radošo mūziķu kluba “Helikons” šūpuļa. Viņš pastāstīja, kā kopā ar ārstu un mūziķi Andri Kristonu viņi uzstājušies klausītāju priekšā un tad nosprieduši, ka radošiem cilvēkiem vajag nākt kopā, nodibināt kopu.

– Pieaicinājām Valdi Aivaru, Ādolfu Gaujieti, nolēmām publicēt avīzē sludinājumu, ka aicinām kopā radošus cilvēkus, uzrunājām dzejniekus Olafu Gūtmani, Modri Zihmani, viņi piekrita, –  pastāsta V.Paspārnis, kurš izstrādāja kluba statūtus un reģistrēja to Rīgā. Kluba mērķis bija apzināt Liepājas pilsētas un rajona radošos mūziķus un literātus, popularizēt jaunos talantus, rīkot literāri muzikālus sarīkojumus, sniegt atbalstu ierakstu un grāmatu izdošanā, kā arī izdot žurnālu “Helikons”. Nosaukuma “Helikons” (svešvārdu vārdnīcā skaidrots: sengrieķu mitoloģijā –  Grieķijas kalns, kur dzīvojušas mūzas) krusttēvs ir dzejnieks Modris Zihmanis.

– Lai piesaistītu naudu, rakstījām projektus, es sazinājos ar Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošiem latviešiem, – turpināja V.Paspārnis, kurš bija pirmais valdes priekšsēdētājs. –  Tagad, kapitālisma apstākļos, ir svarīgi atrast finansiālus atbalstītājus. Tāpēc jo lielāks paldies pilsētas un rajona pašvaldībām un tām sabiedriskajām organizācijām, kas mūs atbalsta. Mūsējais bija pirmais tāds klubs Latvijā, tagad radušies arī citi. Mums veidojas radoša sadarbība ar tiem, piemēram, ar cēsiniekiem, kuri bija ciemos pie mums un mēs pie viņiem.

No 2003. līdz 2005. gadam valdes priekšsēdētāja bija Zoja Zandberga. Viņa atceras, kā Visvaldis Paspārnis uzrunājis viņu teātra kafejnīcā.

– Viņš laikam bija lasījis manas publikācijas un uzaicināja pievienoties “Helikona” pulkam. Padomāju un piekritu, –  sacīja Z.Zandberga. – Jo man kā radošam cilvēkam trūka sabiedrības, cilvēku ar līdzīgiem uzskatiem un nodarbošanos, ar kuriem var diskutēt. Rakstošo cilvēku pasaule man bija pasveša, es vairāk biju uzturējusies teātra un kino cilvēku vidē.

Zoja Zandberga uzskata, ka tādai biedrībai ir sava veida nozīme. Radošs cilvēks grib ieraudzīt savus darbus publicētus, viņam nepieciešams dzirdēt citu atsauksmes, ieklausīties vērtējumā no malas. Jo tikai tā var attīstīties.

– Kādreiz ir būtiski saņemt aukstu dušu, lai par daudz nesadomātos par sevi, – viņa saka. Jautāta, kā, viņasprāt, lasītāji uzņem literātu un radošo mūziķu kluba izdevumu “Helikons”, Z.Zandberga atbild, ka pati nav dzirdējusi nevienu sliktu atsauksmi par žurnāla saturu. Viņa uzskata: galvenais ir tas, ka “Helikonā” ir iespēja izpausties dažādu paaudžu literātiem, ka tiek publicēts kultūras mantojums. Ja sākumā žurnāls aptvēra Lejaskurzemes autorus, tad tagad tas iet tālāk un pamazām kļūst par visas Kurzemes literātu un mūziķu izdevumu.

– Esmu pateicīga liktenim, kas ļāva mācīties pie tādiem vārda un skaidras dvēseles meistariem kā Olafs Gūtmanis un Modris Zihmanis, iepazīt Edvīna Tauriņa rakstības manieri, –  teica bijusī valdes priekšsēdētāja. – Kas mani šobrīd žurnālā neapmierina, ir tas, ka tajā nav tuvāko kaimiņvalstu autoru sacerējumi, ne citu tautību literātu darbi, jo tikai salīdzinājumā ar plašo pasauli var pareizi novērtēt savu vietu tajā.

Viņa vēl piebilda, ka literāro dzīvi daudz krāsaināku padara mūsu mūziķi, komponisti, sevišķi tad, ja dzird viņu sacerētās kompozīcijas ar Liepājas dzejnieku tekstiem.

– Pašlaik klubā “Helikons” nāk un darbojas pieci Liepājas mūzikas autori – Valdis Aivars, Andris Eniņš, Andris Kristons, Aina Uldriķe, nupat pievienojusies Mirdza Grauduža, – pastāstīja pedagoģijas zinātņu doktors Jānis Birzkops. – Tas radošais gars ir kopīgs. Tā ir vēlme dzirdēt, ko citi radījuši, un pašiem radīt. Tā ir iespēja tikties gan viņiem savā starpā, gan arī ar literātiem, izteikt savas jūtas, domas. Ārpusē gan palikuši tie jaunieši, kas raksta vieglo jeb rokmūziku.

Jānis Birzkops polemizēja, ka ir jau vēl daudz tādu neatbildētu jautājumu, kas nodarbina radošos prātus visā pasaulē: cik augstam jābūt profesionālajam līmenim, kas ir profesionālisms un kāda ir emocionālā iedarbība? Jo ir daudz pierādījumu tam, ka neprofesionāls autors var radīt nemirstīgu skaņdarbu, uzsverot, ka tieši emocionalitāte, viņaprāt, ir tā, kas raksturo izdevumā “Helikons” publicējušos mūziķu sacerējumus. Jo mākslas pamata uzdevums ir izraisīt emocijas.

2005.gada 6.decembrī par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Ēriku Birzkopu. 2006.gada 17.janvārī klubu “Helikons” pārreģistrēja par biedrību. Tajā pašlaik ir 32 biedri. Redkolēģijā ir seši cilvēki –  galvenais redaktors E.Tauriņš, I.Markopa, A.Gaujietis, J.Hvoinskis, J.Birzkops un V.Aivars, kurš ir muzikālais redaktors.

– Es domāju, tas vien jau ir nozīmīgi, ka mēs tomēr cauri visai šķēpu laušanai un viedokļu sadursmēm esam noturējušies, un tautās nāk jau izdevuma “Helikons” 14.numurs, –  sacīja Visvaldis Paspārnis. Viņš motivēja, ka liepājnieki kā jau vēju pilsētas ļaudis katrs par sevi ir personība ar savu skatījumu uz parādībām. Tāpēc, pēc viņa domām, vēl jo lielāks nopelns ir Ērikai Birzkopai, kura spēj un prot veiksmīgi vadīt biedrību.

– Esmu priecīga par žurnāla “Helikons” 14.numura iznākšanu, esmu gandarīta par labo sadarbību ar mākslinieku Aldi Kļaviņu. Mans vēlējums būtu, lai “Helikons” uz ilgiem laikiem cīnītos par mūsu kultūru, tās pilnasinīgu dzīvi kopā ar Liepājas teātri, Simfonisko orķestri, koriem, māksliniekiem, Pedagoģijas akadēmiju, Mākslas un Mūzikas vidusskolām. Ir svarīgi, lai Liepājā garīgās un materiālās vajadzības tiktu daudzmaz pareizi sabalansētas. Te es redzu žurnāla “Helikons” iespējas, –  saka Ērika Birzkopa. – Izdevumu “Helikons” regulāri finansiāli atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde un rajona Kultūras nodaļa. Laba sadarbība veidojas ar Latvijas Kristīgā radio atbalsta fonda Liepājas filiāli.

Valdes priekšsēdētāja min nākotnes ieceres. Nākamie “Helikona” numuri taps, piedaloties ne tikai mūspuses autoriem un Pedagoģijas akadēmijas studentiem un mācībspēkiem, bet kopā ar Ventspils un Talsu literātiem. Sagatavošanā ir Zojas Zandbergas dzejas krājums divās valodās – abas oriģinālā. Iznāks Olafa Gūtmaņa “Rakstu” 2.grāmata. Sagatavošanā ir Kristīnes Jākabsones grāmata “Kinoteātri Liepājā. 1898–1918”, visu konfesiju kristīgo dzejnieku kristīgās dzejas kopkrājums. Ar pašvaldības atbalstu grāmatas būs arī Modrim Zihmanim, Edvīnam Tauriņam. Projektu konkursa kārtībā tiks izdotas grāmatas Irmai Markopai, kopkrājums top diviem autoriem –  Dzintrai Zorgevicai un Ādolfam Gaujietim, arī Roanam Varķim, Visvaldim Paspārnim, dziesmu albumi – Ainai Uldriķei un Andrim Kristonam.  

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Biedrības darbības rezultāts –  izdevums “Helikons”, kuram iznāk 14.numurs.

Ērika Birzkopa “Helikona” uzdevumu saskata iespējā daudzmaz sabalansēt garīgās un materiālās vajadzības.

Jānis Birzkops pārliecināts, ka mūziķiem un literātiem radošais gars ir kopīgs.

Zoja Zandberga ir pateicīga liktenim, ka, darbojoties “Helikonā”, viņa sastapusies ar augstas klases vārda meistariem.

Visvaldis Paspārnis: “Mēs, helikonieši, bijām pirmais tāds klubs Latvijā, tagad ir radušies arī citi.”