Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas konferenču zālē notika filoloģijas zinātņu doktores Maijas Burimas lekcija par norvēģu rakstnieka un Nobela prēmijas laureāta Knuta Hamsuna īpatnējo personību un spožo daiļradi. Tā bija veltīta rakstnieka 150 gadu jubilejai.

K. Hamsuns nav bijis Latvijā, taču viņš par to zinājis un savā darbā “Augusts – pasaules braucējs” pieminējis Rīgu. Viņa darbi iedvesmojuši daudzus populārus Latvijas rakstniekus. “Arī literatūrā, kino, tēlotājmākslā un pat vārda došanas tradīcijās jūtama K. Hamsuna daiļrades ietekme” stāstīja M. Burima. Latvijā rakstnieks tiek uztverts ne tikai kā pretrunīga personība, bet arī kā literāts, kura liktenis iezīmē līdzības ar Viļa Lāča dzīvesstāstu. “Latviešiem laikam ir vieglāk pieņemt K. Hamsuna svārstīgumu nekā norvēģiem pašiem, jo tur šādu autoru gandrīz nav,” skaidroja M. Burima. Viņa stāstīja, ka rakstnieks esot bijis savdabīgs, ietiepīgs īpatnis, kurš izcēlies ar šokējošām idejām, par piemēru minot viņa darbu “Bads”, kurā centrālais personāžs nav tēls, bet bads kā fizioloģisks process. K. Hamsuns ir tiesāts par dzimtenes nodevību un nacistu atbalstu Otrā pasaules karā. “K. Hamsuns vienmēr centās “iet pret straumi”, izcelties, atšķirties ar savu viedokli, nemainīt to”, klāstīja lektore.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”