13. aprīlī 100 gadu jubileju svinētu gleznotājs un pedagogs Matīss Zavickis, kuram par godu Liepājas muzejā nupat iekārtota piemiņas izstāde, kuras atklāšanā viņa ģimene, kolēģi, draugi un audzēkņi dalījās atmiņās par šo talantīgo liepājnieku.

“Lai gan dzimis Saldū, Matīss Zavickis tomēr uzskatāms par liepājnieku, jo saucis Liepāju par skaistāko Latvijas pilsētu un pavadījis te 32 savas dzīves gadus,” izstādes atklāšanā teica Uļa Gintnere. Viņa uzsvēra, ka skolojies un ietekmējies no tādām Latvijas mākslas leģendām kā viņa meistars Ģederts Eliass, viņš ļāvis šiem varenajiem dzīvot vēl savos audzēkņos, kuru nav mazums. “Atdzīvināt atmiņas ir viens no muzeja uzdevumiem, un šādi to varam izdarīt,” viņa teica.

Bet izstādes veidotājs Jānis Gintners pastāstīja, kā muzeja krājums papildināts ar M. Zavicka darbiem. Pirmais mākslinieka veidotais Liepājas ostas gleznojums muzejā nonācis 1958. gadā, bet pēdējais – advokāta Grīnvalda portrets – 2008. gadā. “Sākumā bija bažas, vai spēsim izveidot ekspozīciju no darbiem, kas ir muzeja krājumā, jo M. Zavicka kolekcija nav pati lielākā, tāpēc domājām par darbu deponēšanu no privātkolekcijām un valsts muzejiem,” stāsta galvenais muzeja krājumu glabātājs. Viņš norāda, ka nozīmīgs ieguvums muzejam bijis Anitas Pīras dāvātie ap 400 mākslinieka zīmējumu. “Vienā no darbiem, starp citu, redzams arī mākslinieks Guntis Cukurs,” J. Gintners ieintriģēja.

Mākslas zinātnieks Alberts Eglītis pastāstīja savas atmiņas par Matīsu Zavicki un viņu nebeidzamajām sarunām par franču glezniecību, impresionistiem. “Visvairāk man palicis prātā, kā viņš strādāja ar bērniem,” atcerējās A. Eglītis. Viņu papildināja citi M. Zavicka audzēkņi un kolēģi no Liepājas Mākslas vidusskolas.

Ļoti aizkustināta par pasākumu bija arī Matīsa Zavicka meita Līga, kas kopā ar vīru Āriju un vienu no meitām Inesi, kā arī mākslinieka mazmazmeitiņām Agati un Martu bija ieradusies uz izstādes atklāšanu. “Man visvairāk prātā palikusi bērnība un tas, kā tētis patiešām ik dienu kāpa uz sesto stāvu, lai strādātu savā darbnīcā. Daudzas gleznas atceros vēl tapšanas stadijā, un mums ar mammu likās, ka tās jau sen pabeigtas, bet tētis vēl skrāpēja un triepa, likās – bezgalīgi. Viņa rūpīgums un pašaizliedzība man atmiņā,” saka Līga Vīksna. Vienā no zīmējumiem, kas tapis 1959. gadā, viņa atpazinusi arī sevi kā 6 gadus vecu meiteni. “Laikam jau tā esmu es, jo māsai tolaik bija kādi 12 gadi,” smejas kundze, vēlreiz pateicoties par to, ka tapusi šāda izstāde un cilvēki atcerējušies Matīsu Zavicki.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds” 

Matīsa Zavicka izstādes atklāšana bija īpašs brīdis viņa ģimenei, kolēģiem un audzēkņiem. Māksliniece Dzintra Rozentāle (no labās), Matīsa Zavicka znots Ārijs Vīksna, izstādes veidotājs Jānis Gintners un Matīsa Zavicka meita Līga Vīksna sarunā par gleznotāja dzīvi un darbu.