M. Golts ir pazīstams ar to, ka gleznoja paša izkoptajā tehnikā, kur liela nozīme ir faktūrām. Viņa gleznas izceļas ar izveidoto reljefu, brīvu, impulsīvu krāsas uzklāšanas veidu un darba virsmas plastiku.

Gleznas faktūrai tika izmantotas krāsas un jūrmalas smiltis, un gliemežvāki, kā arī citas vien māksliniekam zināmas sastāvdaļas. Savas autortehnikas recepti mākslinieks rūpīgi slēpa, un tā joprojām nav atklāta.

Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāmas trīspadsmit M. Golta gleznas.

M. Golta sievas Ināras Ozoliņas-Goltas mazmeita Linda Ozoliņa, kuras pārziņā nonācis mākslinieka atstātais radošais mantojums, ar to lepojas un pastāstīja, ka darbi atlasīti kopā ar muzeja direktori Daci Kārklu. ”Diemžēl ne visi ir labi saglabājušies, vai nu sasprēgājuši, vai faktūra birst nost, – aicināju Daci Kārklu tos novērtēt, un izvēlējāmies kvalitatīvākos.

Vēl gribējām parādīt šo dažādību – ka ir spilgtākas, ar vairāk faktūru, ar namiņiem, kuģiem. Cilvēkus viņš attēloja ļoti, ļoti reti.

Izstādē redzama viņa kā mākslinieka attīstība – ir darbs no 40. gadu beigām, kā arī 70., 80. 90. gadu darbi.”

L. Ozoliņa rēķina, ka kolekcijā ir vairāk nekā 100 darbu. ”Ir daudz nepabeigtu darbu, skices, un tie ir saglabāti.”

Muzejā patlaban skatāma ļoti maza daļa M. Golta atstātā mantojuma, un arī D. Kārkla atzīmē, ka viņš ir daudz un ražīgi strādājis. ”Šī izstāde nepretendē uz retrospekciju. Lai parādītu visu to, ko Miķelis strādāja, kāda bija viņa glezniecības maniere, kādi bija izteiksmes veidi, tur būtu nepieciešama lielā zāle.

Pirms desmit gadiem mums muzejā bija apjomīgāka izstāde, bet šī izstāde ir, lai atcerētos Miķeli un atzīmētu, ka aizvadītajos Ziemassvētkos viņam būtu apritējuši 100 gadi.

Šī ir atmiņu izstāde, neliels atskats, lai atcerētos šo cilvēku, šo mākslinieku, parādītu, kā viņš gleznoja. No atlasītajiem darbiem, kas ir saglabājušies F. Brīvzemnieka ielā, pateicoties Lindai, mums izdevās izveidot ekspozīciju, kas parāda pat tādus darbus, kas nav iepriekš redzēti,” priecājas D. Kārkla.

Nams F. Brīvzemnieka ielā 26, kuru M. Golts iegādājās 1989. gadā, lai to atjaunotu un tajā izveidotu izstāžu zāli savām gleznām, kā arī organizētu saviesīgus pasākumus māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, dažbrīd tiek atvērts arī publikai.

Pēdējo reizi tas notika pagājušā gadā maijā, akcijas ”Muzeju nakts” ietvaros. ”Turpinot sadarbību ar muzeju, atvērsim to Muzeju naktī arī šogad. Būsiet visi mīļi gaidīti, jo vēlamies, lai cilvēki var skatīt Miķeļa Golta darbus, iedvesmoties,” sola L. Ozoliņa.

Svinīgajā izstādes atklāšanā viņa muzejam pasniedza dāvanu – 1982. gadā tapušu darbu ”Liepāja 1941. gada jūnijā”. ”Muzeju naktī cilvēki, kas pie mums atnāca, teica, ka šai gleznai jābūt muzejā, pieejamai apskatei, jo tā ir vēsturiska, nozīmīga Liepājai,” lēmumu skaidroja L. Ozoliņa.

Gleznā ir atainots kara sākums, deg ēkas, Annas baznīca ietinusies dūmu mākoņos, notiek bombardēšana. ”Un vēl šī glezna ir ar viņam ļoti raksturīgo faktūru.”

D. Kārkla sacīja, ka dāvinājums, visticamāk, vietu radīs muzeja filiālē ”Liepāja okupāciju režīmos”, pēc tam, kad tur būs beigušies remontdarbi un ierīkota jauna ekspozīcija.

Gleznotājam M. Golta dzīves laikā kopš 1947. gada bijušas vairāk nekā 24 personālizstādes, kā arī vairākas piemiņas izstādes Liepājas muzejā, kas tika rīkotas pēc mākslinieka nāves: ”Sibīrijas atbalss” (2008), ”Miķelis Golts. Neparastā Liepāja” (2013).

Miķeļa Golta darbi ir bijuši eksponēti ASV, Itālijā, Japānā, Krievijā un Zviedrijā. Mākslinieka gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības fondā, valsts un pašvaldības muzejos, tai skaitā Liepājas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Izstāde ”Miķelis Golts. 100” Liepājas muzejā aplūkojama līdz 26. februārim.