Pieteikums Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa otrajai kārtai – kaimiņu būšana
Vērtēšanai starptautiskai žūrijai konkursa otrajā kārtā 4. aprīlī jāiesniedz Liepājas pieteikums 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam. ”Projekts ir ārkārtīgi plašs, tāpēc šis ir komandas eksāmens – izstāstīt par to precīzi un konstruktīvi,” saka pieteikuma veidošanas projekta vadītāja Inta Šoriņa.
"Kurzemes Vārds"
Pagājušajā nedēļā ”Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” komanda tikās ar konkursa pieteikuma partneriem no Dienvidkurzemes, kā arī Kuldīgas novada.
Gatavojoties konkursa otrajai kārtai, šobrīd visvairāk esot jūtama atgriezeniskā saite, ienāk atbildes no uzrunātajiem cilvēkiem, organizācijām. ”Šis ir brīdis, kad komanda liek kopā visus tekstus, kuriem jābūt pieteikuma grāmatā, diskutējam par jēdzieniem un formulējumiem. Definējam, cik daudz vēl būs atvērtie konkursi idejām, jo arī tiem perspektīvā ir paredzēta vieta. Skatāmies, cik potenciāli kas varētu izmaksāt, kāda varētu būt organizatoriskā struktūra, kas notiks laikā starp titula paziņošanu, ja Liepāja to iegūtu, un 2027. gadu,” stāsta I. Šoriņa.
Sadarbības partnerus viņa vērtē ļoti augstu. ”Tie ir vērtīgs ieguvums Liepājai šajā pieteikumā, jo gan Kuldīgas, gan Dienvidkurzemes novadam ir vairākas stiprās puses un jomas, no kurām varam mācīties, kā arī ir pašvaldību vadītāju atbalsts,” norāda projekta vadītāja.
Lai arī Dienvidkurzemes novada pašvaldībai ir sarežģīts laiks, kad notiek savas struktūras izveide, I. Šoriņa saka partnerim lielu paldies par iesaisti projektā.
”Tas prasa definēt vīziju kultūras procesos, un, iespējams, sapņošana un domāšana par to, kur tad vēlamies nokļūt, palīdz novadam uztaustīt savu nākotnes identitāti,” viņa pauž.
Projekta darba grupā daudz spriests par to, vai partneru pašvaldībās vajadzētu mēģināt mazākos formātos pilnībā dublēt visas programmas, kuras īstenos Liepājā, stāsta projekta ”Kuldīga – EKG 2027” vadītāja Kristīne Zvirbule, kura pārstāv arī Dienvidkurzemes novadu.
”Sapratām, ka šāda pašmērķīga darbošanās nebūs auglīga. Nonācām pie secinājuma, ka vēlamies akcentēt katra novada īpašo pienesumu ar pievienoto vērtību. Kultūrvēsturisko mantojumu un tā bagātības visbrīnišķīgāk spēj izcelt Dienvidkurzemes novada folkloras kopas, tradīcijas, prasmes un paražas, tāpat suitu novads. Kuldīgā ir izkoptas restaurācijas tradīcijas un koka vēsturiskā mantojuma saglabāšana. Tās ir lietas, kurās nekonkurējam ar Liepāju, tās uzmirdz dabiski, un mēs cenšamies tās izcelt kopējā pieteikumā. Viens no projektiem, kas iemieso sadarbību, ir ”Kaimiņu būšana”, jo mēs runājam par Eiropas vērtībām, bet ikdienas dzīvē nepieciešams veicināt solidaritāti. Tā ir mazā alianse, ko veidojam starp trim pašvaldībām,” viņa skaidro.
