Dejotprieks, azarts un neliels uztraukums bija galvenās sajūtas, kas svētdien piepildīja Nīcas Kultūras namu, kur norisinājās Liepājas pilsētas un rajona deju kolektīvu skate, kurā kompetenta žūrija noteica, kuri būs tiesīgi kļūt par XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV deju svētku dalībniekiem. Skate ilga visas dienas garumā, jo katram no potenciālajiem svētku dalībniekiem bija jādejo trīs dejas.

Neko daudz izvēlēties no repertuāra nebija iespējams, jo šajā skatē dejotāji atrādīja Kurzemes novada obligātās dejas. Skatītājiem bija iespēja iepazīt Zandas Mūrnieces omulīgo deju “Pie jūriņas maliņā”, Aijas Baumanes draisko “Alsuņģieti”, Guntas Skujas deju ar Jura Kulakova mūziku “Stihija – ūdens”, šīs pašas autores “Apdziedāšanās danci” un mazliet mistisko “Griezies, Laima, atpakaļ”, Ilutas Mistres jauneklīgo “Timā upes molā”, Jāņa Ērgļa “Lepna, lepna tā meitiņa” un “Blakus zirgus sapinām”, Jāņa Purviņa apcerīgo “Mīl katrs baltu maizes riku” un “Galdiņam četri stūri” un Viļa Ozola “Visi saka”, kas ir visai strauja deja vidējās paaudzes dejotājiem.

Pirmie savu sniegumu rādīja rajona dejotāji, kas sāka skati jau rīta pusē. Daudzi bija sagādājuši jaunus tērpus vai mazliet atjaunojuši vecos. Soļu nospicēšanai dejotāji izmantoja katru brīvo brīdi līdz kāpšanai uz skatuves, un tie, kas gaidīja aizkulisēs, daļu enerģijas nežēloja arī, lai atbalstītu pārējos dejotājus. “Mēs nedaudz esam konkurenti, un ir svarīgi saņemt vairāk punktu, bet dejotāji vienmēr viens otru atbalsta,” atzina paši dejotāji. Katram no deju kolektīviem ir savi rituāli kopējā gara uzturēšanai, un dažādi uzmundrinoši izsaucieni no blakus zāles bija dzirdami arī skates norises vietā. Pēc 12 rajona deju kolektīviem savu sniegumu rādīja arī 7 Liepājas pilsētas kolektīvi. “Skate pirms svētkiem ir svarīgākais notikums, tāpēc visi ir godam centušies sagatavoties,” atzina arī kolektīvu vadītājas.

Kad žūrija horeogrāfa un deju svētku lielkoncerta “Izdejot laiku” mākslinieciskā vadītāja Jāņa Ērgļa vadībā atzina, ka visi deju kolektīvi ir nopelnījuši simboliskās ceļazīmes uz Dziesmu un deju svētkiem, neviltotas un ļoti skaļas gaviles pāršalca visu zāli. Deju svētku organizatoru pārstāvji pateicās dejotājiem un svētku vadītājiem par paveikto darbu un rosināja turpināt mēģinājumus līdz pat vasarai, lai arī “Daugavas” stadionā Rīgā parādītu savu labāko sniegumu.

Arī viens no deju svētku virsvadītājiem, horeogrāfs Jānis Purviņš nelielā ekspresintervijā redakcijai atzina: “Nekas nevar būt skaistāks, ja dejotāji no sirds dejo. Tāpēc visiem Latvijas deju kolektīviem jānovēl, lai azarts un dejotprieks skatēs ņem virsroku. Protams, nedrīkst aizmirst par soļiem un zīmējumu, bet tā dinamika un azarts, ko šodien skatē parādīja Liepājas pilsētas un rajona dejotāji, ir vienkārši lieliski. Jācenšas tikai to saglabāt arī līdz pašiem svētkiem. Sniegums, kādu mēs redzējām skatē, noteikti nav panākams vienā pusgadā vai gadā. Tas ir regulārs un intensīvs darbs vairāku gadu garumā, par ko uzslavu pelnījuši deju kolektīvu vadītāji,” viņš sacīja. Gandarījumu par skates rezultātiem pauda arī pilsētas un rajona kultūras speciālistes Baiba Kļava un Ilga Skābarde, kas izteica cerību, ka dejotāju panākumi iedvesmos arī koristus, kam svarīgās svētku atlases skates vēl priekšā.

Bet redakcija Jānim Purviņam jautāja par to, ar ko šie svētki atšķirsies no iepriekšējiem. “Nemainīgs būs dalībnieku dejotprieks un latviešu deja, kura attīstās līdzi laikam, gan izmantojot mūsdienu tendences, gan saglabājot tradīcijas horeogrāfiskajā solī, tērpā un mūzikā,” viņš atbildēja, piebilstot, ka būs arī atšķirības, jo šogad dejotāji piedāvās skatītājiem pat veselas trīs koncertprogrammas. “Būs tradicionālais koncerts ar lieliem zīmējumiem, novadu izrādīšanos un krāšņiem tautas tērpiem. Otra būs vairāk izklaidējoša programma ar ziņģēm, un tas vairāk būs koncerts līdzdziedāšanai, kur skatītājiem arī kājas noteikti kustēsies līdzi. Un trešā būs deju svētku jubilejas gadam veltītā programma, kurā varēs redzēt latviešu dejas no pirmajām horeogrāfijām līdz pat mūsdienu populārākajām dejām,” sacīja J.Purviņš.

Speciālisti svētku dalībniekiem vēl sniedza dažas sīkas norādes par vizuālā tēla uzlabošanu, bet pašvaldību pārstāvji jau var sākt rezervēt autobusus braucienam uz Rīgu.

Uzziņai

Kolektīvs Pakāpe (no 50 maksimāli iespējamiem iegūtie punkti)
TDA “Vaduguns” (Liepāja)                                   1.pakāpe (43,78)
JDK “A+G” (Liepāja)                                           1.pakāpe (42,17)
VPDK “Vērgalīte”                                                 1.pakāpe (41,28)
JDK “Spararats” (Grobiņa)                                   1.pakāpe (40,39)
VPDK “Sudmaliņas” (Grobiņas pagasts)               1.pakāpe (40,06)
VPDK “Nīca”                                                       2.pakāpe (38,83)
TDA “Rucavietis” (Liepāja)                                   2.pakāpe (38,72)
VPDK “Kurzemnieks” (Aizpute)                           2.pakāpe (38)
Gaviezes VPDK                                                   2.pakāpe (38)
Vaiņodes JDK                                                      2.pakāpe (36,39)
TDA “Rucavietis” vidējā paaudze (Liepāja)           2.pakāpe (35,28)
Tadaiķu Kultūras nama VPDK                             2.pakāpe (35,28)
VPDK “Vaduguns” (Liepāja)                                2.pakāpe (34,06)
Priekules VPDK                                                   2.pakāpe (32,17)
TDA “Kvēle” vidējā paaudze (Liepāja)                  2.pakāpe (31,89)
JDK “Kvēle” (Liepāja)                                          2.pakāpe (31,28)
Vecpils VPDK                                                     3.pakāpe (28)
Durbes JDK                                                         3.pakāpe (26,56)
Pāvilostas VPDK                                                  3.pakāpe (26,39)

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Durbes jauniešu deju kolektīva dalībnieki ir iesācēji, un līdz augstāka līmeņa novērtējumam viņiem vēl daudz darāma, tomēr ar savu sniegumu skatē arī viņi parādīja, ka drīkst būt pilnvērtīgi Dziesmu un deju svētku dalībnieki.