Mareka Gluško grāmatas “Poļi Liepājā. Zināmā, nezināmā, aizmirstā vēsture” atvēršana trešdien izvērtās par svētkiem ar kupla interesentu pulka līdzdalību. Vienlaikus Svētā Jāzepa katedrāles dārzā atklāja izstādi “Poļi Liepājā” trijās valodās, tā būs aplūkojama līdz 6.augustam. “Bieži vien mēs neapzināmies, cik daudz kas mūs vieno,” izstādes atklāšanā sacīja poļu kultūras mantojuma ārzemēs nacionālā institūta “Polonika” direktore Dorota Janiševska-Jakubiaka.

Grāmatu izdevusi un izstādes veidošanu atbalstījusi “Polonika”, bet kultūras notikumā piedalījās arī Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina, kura Liepājas muzejā vadīja sarunu ar grāmatas autoru.

Izstāde “Poļi Liepājā” veidota, izmantojot M. Gluško grāmatas faktus un izceļot divpadsmit izcilus poļus: vieni dzimuši Liepājā, kā Polijas pirmais prezidents Gabriels Narutovičs, otri savulaik ieradušies Liepājā, lai šeit paveiktu lielas lietas, kā ostas paplašināšanas projekta autors Jans Hejdatels, Liepājas cietokšņa un Karostas būvniecības galvenais inženieris Jans Makdonalds, baņķieris, dzelzceļa projekta finansētājs Jans Blohs. Atklāšanu katedrāles dārzā kuplināja Liepājas poļu ansambļa “Burštinki” aizrautīgā muzicēšana un liturģiskās mūzikas darbnīcas “Jēzu, uzticos Tev!” kora dziedājums poļu komponista un diriģenta Pāvela Bembeneka vadībā. Šajā korī šonedēļ apvienojušies katoļi no Siguldas, Madonas, Rīgas, Liepājas, Kuldīgas un citām Latvijas vietām, lai veidotu P. Bembeneka sacerētās mūzikas latviešu valodā (tulkojusi Kristīne Locika) audioierakstu.

“Diezgan reti tādas, tik pamatīgi gatavotas grāmatas par Liepāju ir redzētas. Šeit ir personību vēsture, no kuras mums, latviešiem, ļoti daudz ir jāmācās, kā varētu sakolekcionēt un minēt liepājnieku dzimtu saknes. Grāmata – paraugs, kā mums dzīvot tālāk,” uzskata vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, novērtējot, ka enciklopēdiskajā izdevumā “Poļi Liepājā” ir apskatīta gan Liepājas saimniecības vēsture, gan kultūras vēsture kopumā – tā nav grāmata tikai par poļiem. “Te ir arī tādi atklājumi. Piemēram, Makdonalds nav minēts nevienā Krievijas enciklopēdijā, izņemot cara laika izdevumus. (Jūras virsnieku saieta nama projekta autors) Gaļenzovskis – jā, ir, viņš ir bijis arhitekts arī padomju laiku sākumā, bet viņa miršanas laiku noskaidroja Mareks Gluško,” teica G. Silakaktiņš. Šī grāmata ir ļoti liels notikums – uzskata Liepājas Universitātes pētnieks Edgars Lāms, uzsverot, ka augstskola lepojas arī ar savas absolventes Lienes Gūtmanes veikumu – M. Gluško dzīvesbiedre vīra darbu latviskojusi.

M. Gluško ir bijis Polijas vēstniecības Latvijā darbinieks. Viņš gluži labi runā latviski, Liepāju iepazinis divdesmit gadu garumā. “Manas sievas dzimtā pilsēta kļuva man ļoti tuva. Pietiekami, lai izjustu Liepājas burvību, šarmu un sāktu interesēties par tās vēsturi un daudzveidīgo mantojumu. Ar laiku atklāju jaunus, interesantus pavedienus, kas saista Liepāju ar Polijas vēsturi. Šie pavedieni arī Polijā ir maz zināmi un aizmirsti. Par to bija žēl,” teica autors, kuram vēstures izpēte ir hobijs. Grāmatu viņš veltījis Liepājas poļu kopienai, kura strauji samazinās, taču darbs ir “pateicība viņiem un arī kā atbalsts, jo savu sakņu apzināšanās ir mūsu identitātes fundaments”, teica M. Gluško, un Liepājas poļu sieviešu biedrības “Vanda” vadītāja Rita Rozentāle apstiprināja – līdz ar šo grāmatu “mūsu saknes būs pamatīgas”.

Grāmatas atvēršanas svētkos vairāk nekā 460 lappušu biezo sējumu varēja iegādāties, taču grāmatnīcās to nemeklēt. Izdevumu iespējams nopirkt internetā ar “Polonikas” starpniecību. Grāmata lasāma gan poļu, gan latviešu valodā un ir bagātīgi ilustrēta.

32Skatīt galeriju