Tur bija visa kā – bija vesels mūziķu orķestris, bija lellītes, dziedātāji un lielāki un mazāki dejotāji. Jā, leļļu kameroperu “Prieka noslēpums”, kurai vakar bija pirmizrāde, ir veidojusi liela liepājnieku komanda.

Labus vārdus par skaņdarbiem sacīja arī gados vecākais Lagzdiņu pāris, kas uz izrādi bija atvedis savus mazbērnus. “No visiem koncertiem mēs izvēlējāmies šo uzvedumu tāpēc, ka tajā piedalās daudzi māksliniekiem. Mēs rēķināmies, ka bērniem ir grūti mierīgi klausīties, noturēt viņu uzmanību, tāpēc domājām: ja nepatiks, būs garlaicīgs leļļu teātris, iespējams, saistoša šķitīs viņiem dejošana,” savus apsvērumus atklāja Lagzdiņas kundze. Taču mazbērni neesot sūdzējušies par garlaicību, tika pašām beigās sākuši knosīties un skatīties apkārt. “Varbūt vajadzēja uzvedumu nedaudz īsāku,” pieļauj vecmāmiņa. 

Inga, kura uz iestudējumu bija atnākusi ar savām meitiņām Agitu un Annu pukojās, ka, sēžot aizmugurējās rindās, bijis grūti saskatīt lelles jeb tās bija pārāk maziņas. “Tāpēc bērniem sāka apnikt un viņa prasīja, vai nevar doties mājās,” atstāstīja liepājniece. Viņasprāt Liepājas Latviešu biedrības nams īsti nav piemērots šādam iestudējumam vai arī lellītes vajadzēja taisīt lielākas.

Uz iestudējumu bija ieradies arī Liepājas Leļļu teātra direktors Rihards Belte. Viņam par redzēto bija sakāmas gan labas, gan ne tiki labas lietas. Vispirms viņš uzsvēra, ka ir ļoti labi, ka Liepājas Tautas un mākslas centra paspārnē ir tapis šāds projekts. Viņš uzslavēja Alda Kļaviņa tam veidoto scenogrāfiju, Jāņa Strazda sakomponēto mūziku, Liepājas kamerorķestra spēli un to, ka piesaistīti ir Ingrīdas Lūres Liepājas Baleta un deju studijas dejotāji. “Tas ir liels devums bērnu attīstībā,” viņā pamatoja. Savukārt pārdomas viņam raisīja tas, kam tad īsti “Prieka noslēpums” ir adresēts. Ja maziem bērniem, leļļu teātru publikai, tad iestudējums bija par garu, ritms bija pārāk gauss, pietrūka dinamikas, efektu – gaismas un skaņas -, kas būtu izmantoti, kad, teiksim, parādās kāds tēls vai pazūd. 

“Kurzemes Vārds”