J. Šmita hronikas izdevums ir sagatavots par godu gaidāmajiem Liepājas svētkiem – 400 gadiem, kopš Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs 1625. gada 18. martā piešķīra Liepājai pilsētas privilēģijas.

Tad bija noslēdzies pirmais pilsētas attīstības posms un senākais ciems, ko vācu rakstos dēvēja par Lyva, Life, Liffe, Lifaw, Libawe, bija ieguvis latvisko vārdu Liepāja.

J. Šmita rakstītais lielākoties ir svarīgu un mazāk svarīgu sabiedriskas nozīmes notikumu fiksējums, kas

parāda Liepāju kā nozīmīgu tirdzniecības un tranzīta centru, atklājot arī 18. gadsimta Kurzemes vēsturiski politisko situāciju un specifiskās tās pilsētu problēmas,

saduroties dažādu varu, kā arī pilsētnieku un Kurzemes muižnieku interesēm.

Hronika kalpo arī kā dokuments birģermeistara uzskatu un rīcības aizstāvībai, vietām teksts ir apzināti diplomātiski veidots.

J. Šmits kļūst emocionālāks un daiļrunīgāks, rakstot par savu ģimeni un arī pretiniekiem, netieši atklājot arī savas rakstura iezīmes.

No hronikas

var uzzināt, kā sagaidīti un pavadīti ievērojami cilvēki, kādus postījumus nodarījušas vētras, kādus sodus piesprieda par dažādiem pārkāpumiem, ko cēla galdā viesībās utt.

Hronikas tulkotājs A. Bērzs centies saglabāt J. Šmita valodas īpatnības, piemēram, daudzo svešvārdu un citvalodu vārdu lietojumu, senatnīgo izteiksmes veidu, vecvārdus. Daudzi vārdi tulkojumā rakstīti atbilstoši senāk izplatītajai ortogrāfijai, piemēram, kirasieri saukti par ķirasieriem.

Teikumu veidojums gan vietām pieskaņots mūsdienu latviešu valodas normām, lai padarītu tekstu vieglāk uztveramu.

Hronikas teksta fragmenti franču, latīņu un zviedru valodā nav laboti, bet atstāti tādā formā, kādā J. Šmits tos uzrakstījis.

J. Šmita paustie uzskati atsevišķos jautājumos un viņa lietotie vārdi no mūsdienu skatpunkta šķiet nepieņemami, bet tie atspoguļo 18. gadsimta realitāti,

tāpēc hronikas teksts nav ne cenzēts, ne īsināts.

Hronikas tulkotājs ir Arnolds Bērzs, redaktores – Sigita Ignatjeva un Paula Sekača, maketētāja – Samanta Kalēja, vāka dizainu izstrādājis un izveidojis Dāvids Lēvalds, izmantojot Jirgena Šmita zīmēto Liepājas pilsētas shematisko plānu un 18. gadsimtam raksturīgo burtu formu.

Projekta vadītāja ir Vēsma Lēvalde, projektu finansēja Liepājas Kultūras pārvalde projektu konkursa kārtībā, līdzfinansēja biedrība ”Liepāja 400” un Liepājas Universitāte.

Grāmatai piešķirts DOI indekss, lai nodotu to bibliotēku tīklā. Sagatavots projekts, lai iegūtu līdzekļus drukātās grāmatas versijas izdošanai.

Tulkojuma autortiesības ir Arnoldam Bērzam, izdevuma autortiesības līdzvērtīgi pieder biedrībai ”Liepāja 400”, Liepājas muzejam un Liepājas Universitātei.