Cits vīzēs, cits zābakos. Cits kalpa, cits saimnieka dēls – tādi bijuši Latvijas brīvības cīnītāji pulkveža Oskara Kalpaka bataljonā, Ādolfam Gaujietim bērnībā stāstījis viņa tēvs Jānis Tapiņš, kurš ticis ievainots tajā pašā kaujā, kurā pulkvedis gāja bojā – 1919. gada 6. martā Airītēs.

Sestdien, O. Kalpaka bojāejas 92. gadadienā, Liepājas Ziemeļu kapos ar klusuma brīdi tika godināti visi karavīri, kas nolikuši savas galvas par brīvu Latviju.

Īsajā, 20 minūšu piemiņas sarīkojumā piedalījās apmēram 60 cilvēku – jaunākajiem bija apmēram 10 gadu, vecākajiem – krietni pāri 80. Piemiņas brīdī piedalījās “Daugavas vanagi”, Represēto kluba pārstāvji, literāti, zemessargi, jaunsargi, citi jaunieši, Liepājas domi pārstāvēja un ziedus nolika arī domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Sarīkojumu organizēja Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi.

O. Kalpaks bija pirmais Latvijas bruņoto spēku komandieris, kurš 1919. gada sākumā izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības, nosargāta tā laika pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada 6. martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē it kā pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām un bojā gāja arī bataljona komandieris pulkvedis O. Kalpaks. Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. O. Kalpaks ieguva leģendāra varoņa tēlu. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta O. Kalpaka piemiņas vieta.

Rakstu plašāk lasiet šodienas “Kurzemes Vārda” numurā.

Ar karogiem – Represēto kluba, Nacionālo partizānu, jaunsardzes un “Daugavas vanagu” pārstāvji, goda sardzē pie pieminekļa – Zemessardze. Piemiņas brīdi vadīja aktieris Jānis Dreiblats.

#kvards-20110703-01#