Vajadzīgi lasoši blogeri

Visi zinām, ka cilvēkiem, kuri daudz lasa, veidojas plašs redzesloks un viņi labāk spēj saskatīt cēloņu un seku sakarību. Lasīšana attīsta sistēmisko domāšanu, un tā ir ārkārtīgi svarīga kritiskās domāšanas attīstībai.

Diemžēl pētījumi Eiropā rāda, ka lasītpratība samazinās. Un tas ir satraucoši.

Tāpēc vecākiem, skolotājiem un arī bibliotekāriem ir jādomā, kā lasītprasmi stiprināt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd tik daudz cilvēkam raksturīgo funkciju – domāt, analizēt – nododam mākslīgajam intelektam.

Bibliotekāri ir liecinieki, ka bērni un jaunieši arvien biežāk dod priekšroku multimediālam saturam.

Kuldīgas bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Itija Vespere diskusiju sāka ar jautājumu, vai 602 ir maz vai daudz? Jo tieši tik grāmatu patlaban pieejamas e-grāmatu bibliotēkā.

Tās visas var nēsāt kabatā un lasīt tiešsaistē viedierīcē, ja vien esat reģistrējušies kādā no Latvijas bibliotēkām.      

Uz jautājumu, vai pieejamā e-grāmatu platforma varētu veicināt jauniešu lasīšanu, Kuldīgas bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite sacīja:

“Varētu gan, ja vien viņus līdz tai platformai varētu dabūt. Un sociālos tīklus varētu labi izmantot, lai ieinteresētu.

Ja jaunie grāmatu blogeri veidotu saturu tik pievilcīgu, ka jaunietim rodas interese, tad bibliotekāri palīdzētu lasāmvielai piekļūt vai nu e-formātā, vai tradicionālajā.

Ja uz kādu no grāmatām ir liela rinda, bet bibliotekāri zina, ka tā pieejama e-grāmatu bibliotēkā, viņi noteikti piedāvā cilvēkam šo iespēju.

Šajos piecos gados šādi ieienteresēt Kuldīgas novada bibliotēkās izdevies vairāk nekā 500 lasītājus. Jūtamies kā starpnieki starp grāmatu un lasītāju. Piedāvājot e-grāmatas, iegūstam lasītājus, kuri citādi pie mums nenokļūtu.”

Skolotāji platformu nelieto

1. klases skolnieces Beatrises mamma Rūta Beltiņa pastāsta: “Katru vakaru pirms miedziņa lasīju savai meitai priekšā. Tagad pienācis tas vecums, kad viņa man lasa priekšā.

Interesanti, ka vieglāk Beatrisei ir uztvert nevis jauno, bet tieši manas paaudzes bērnu grāmatu autorus.

Lasīšanai jābūt kā ikdienas rituālam, nevis sodam.

Kādu vakaru nedēļas nogalēs iedodu meitai arī brīvu, kad nav jālasa. Lasīšanas veicināšana ir liels darbs, arī vecvecāki jāiesaista. Lasīt omei un opim bērnam ir ļoti liels lepnums. Tā tiek pavadīts kopīgs laiks. Dažreiz lasām pa lappusei, kad jūtu, ka meita piekususi.

Beatrisei patīk arī pašai apsēsties ar grāmatu, pašķirstīt, palasīt. Arī es pati lasu grāmatas, kas mani ieinteresējušas, un tas ir labs piemērs bērnam.”

Lai atbildētu uz jautājumu, vai jaunieši priekšroku dod elektroniskajām vai tradicionālajām grāmatām, Kuldīgas Centra vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilze Roberta bija veikusi pētījumu: “No maniem skolēniem, kuri mācās vidusskolas posmā,

58% lieto papīra formāta grāmatas, 25% nelasa vispār, bet 17% skolēnu lieto e-grāmatas.

Taču ne skolotājai, ne bibliotekāriem godu nedara tas, ka 14% no tiem tikai ir dzirdējuši par e-grāmatu bibliotēku.

Mēs dzīvojam ārkārtīgi interesantā laikā, un šī ir joma, kurā nākamos piecus gadus varētu ļoti nopietni darboties. Esmu pārliecināta, ka grāmatu blogeri šobrīd nesasniedz jauniešus, kaut kas ir jādara citādi.

Kuldīgas Centra vidusskolā no 157 skolēniem 63 izvēlas lasīt angļu, 33 – latviešu valodā, bet 27 nelasa vispār.

Jaunieši labprāt lieto audiogrāmatas, literatūras stundās paralēli jaunāko autoru darbus lasām un klausāmies, un pat puišus tā izdodas ieinteresēt. Bet, lai kā jauniešiem patiktu tikai klausīties un skatīties, ir svarīgi neaiziet no rakstītā vārda un paralēli arī lasīt.

Jaunieši uzskata, ka grāmata ir vērtība personības tapšanā, taču par savu vērtību to nenosauc.

No 26 aptaujātajiem Kuldīgas novada latviešu valodas skolotājiem diemžēl neviens nelieto e-grāmatu bibliotēku.

Digitālās un drukātās grāmatas sadzīvo labi

Izdevniecības “Latvijas mediji” valdes locekle Evija Veide savukārt diskusijā uzsvēra, ka izdevēju darbam jēgu piešķir lasītājs.

“E-grāmatu platforma ir veids, kā lasītājs vienkārši un legāli, jo tiek samaksāta atlīdzība gan autoram, gan izdevējam, var lasīt grāmatas.

Mums ir ļoti svarīgi, ka cilvēks spēj tekstu nolasīt, saprast un nolikt savā krātuvē, lai izmantotu tad, kad viņam vajag kritisko un analītisko domāšanu.

Manuprāt, fiziskā grāmata un digitālā ļoti labi sadzīvo.

Bet grāmatas ar ilustrācijām un albumtipa izdevumus tomēr tikai fiziskais formāts spēj nodrošināt. Jauniešu piejaucēšana lasīt ir arī izdevēju darbu augšgalā, jo mēs gribam, lai mums būtu lasītājs arī nākotnē.

Mazos lasītājus mēs vēl protam ieraudzīt, draudzēties ar viņiem, viņi lasa dzimtajā valodā, un tad viņi pēkšņi izgaist un ir citā dimensijā.

Zināmā vecumā angliski lasīt ir stilīgāk. Un tas, ka mūsu valoda nav pietiekami bagāta, ka tajā kaut ko nevar pateikt, ir mīts.

Lasīšanas muskulis ir jātrenē.

Ar lasīšanu ir tāpat kā ar dārza darbiem, kaut kādā vecumā nepatīk, un tad jau rušināmies. Tie jaunieši, kuri lasa vismaz angliski, nav vēl mums zuduši pavisam.

Frankfurtes grāmatu tirgū jau var redzēt, ka vācu autori savām grāmatām liek nosaukumus angļu valodā, vāku veido kā Instagram bildīti. Varbūt pienāks brīdis, kad viņiem latviski rakstītais arī liksies svarīgs.

Dažas Eiropas valstis dāvā jauniešiem tādu kā kultūras biļeti. Ar izteiktu pārsvaru jaunieši tērējuši šo naudiņu grāmatām.

Varbūt mēs visi kopā – rakstnieki raksta, izdevēji izdod, bibliotekāri un skolotāji mēģina savest šīs divas planētas kopā, valsts piešķir kultūras biļetes – varam to lasītāju tomēr saglabāt arī nākotnē.

Svarīgi ir popularizēt lokālo saturu un ļaut satikties autoriem ar lasītājiem.

Jābūt gribēšanai to darīt. Un vēl svarīgi, salīdzinot abus grāmatu formātus: fizisko grāmatu lasīšanas statistiku autori un izdevēji redz tikai vienu reizi gadā, kad bibliotēkas iesniedz atskaites, savukārt e-grāmatu lasīšanas statistiku var redzēt uzreiz.

Lai uzrunātu jaunieti, viņš jāpazīst

Rakstniece Laura Vinogradova, kura saņēmusi Eiropas Savienības balvu literatūrā par grāmatu “Upe”, ir izmantojusi e-grāmatu bibliotēku laikā, kad dēls bijis pavisam mazs un miegā modies ikreiz, kad mamma pāršķīrusi grāmatas lapu, tāpēc viņai vajadzējis izvēlēties citu formātu.

“Neviens formāts nav slikts, ja galvenais ir lasīt.

Esmu pārliecināta, ja bērnībā esi sapratis, kas ir grāmata, lielākai daļai vēlme lasīt atgriezīsies.

Pusaudžu vecumā daudzi nelasa, jo ir svarīgāki notikumi. Gribējās būt jauniešu advokātei, tāpēc arī es veicu aptauju sava vecuma un vecākiem cilvēkiem un noskaidroju, ka viņu skolas laikā vidēji divi trīs bērni klasē ir lasījuši, puiši neviens. Tāpēc nevaram teikt, ka lasītāju skaits ir katastrofāli samazinājies.

Tas, ko dara skolas un bibliotēkas, ir ļoti daudz. Man savulaik bija bail ieiet bibliotēkā, un tur noteikti nenotika tik daudz interesentu pasākumu.

Rakstniekiem nereti pārmet, ka mēs nerakstām jauniešiem. Teikšu godīgi, mēs viņus nepazīstam. Ir ļoti grūti uzrakstīt grāmatu, ja es nezinu, ko jaunieši domā. Man ienāca prātā, ka literatūra būtu saprotamāka, ja viņi paši rakstītu. Iedot sapratni, ka rakstīšana savā ziņā ir terapeitiska, ka tā var kļūt par viņu profesiju.

Grāmata ir autora balss, ar to es pasauli varu mainīt, darīt iejūtīgāku.

Bet e-grāmatu bibliotēka dod man sajūtu, ka esmu pieejamāka, vairāk sasniedzama savam lasītājam.”

Kultūras informācijas sistēmu centra “3td.lv” projekta koordinatore Agrita Sagalajeva atzina, ka ļoti jādomā, kur iet tālāk un kā digitālo grāmatu pakalpojumu bagātināt: “Man šķiet, ka skaitļi ir gana labi un mēs ejam pareizajā virzienā. Mums ir jau gandrīz 21 000 e-grāmatu lasītāju.

Šogad platformā pievienojušies jau tūkstotis jaunu lasītāju. Tas nozīmē, ka mēs katru dienu piesaistām kādu jaunu lasītāju.

No šīm 602 grāmatām 40 pievienotas šogad. Visvairāk platformā ir izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatas, arī “Jumava”, “Latvijas mediji”, “Mansards”, “Prometejs” šeit ievietojuši izdevumus.

E-grāmatu ienākšana mūsu ikdienā nav problēma, jo mēs runājam par lasīšanas veicināšanu. Ir labi, ka vispār lasa, grib to darīt. Lasīt fizisku vai e-grāmatu ir lasītāja izvēle. E-grāmata vienīgi piedāvā iespēju jebkurā laikā piekļūt grāmatai.”                                       

Uzziņai

7. janvārī apritēja pieci gadi, kopš ikvienam e-grāmatu bibliotēkas vietnē www.3td.lv ir iespēja bez maksas legāli lasīt dažādu žanru un tematikas literatūru latviešu valodā tiešsaistē visā pasaulē.

Piecu gadu laikā pakalpojumu izmantojuši jau gandrīz 20 000 lietotāji, kuri reģistrējušies 3td.lv. Viņi e-grāmatas lasīšanai ņēmuši 155 690 reizes.