Liepājā ir unikāla iespēja mācīties ne tikai studentiem, bet visiem
tiem, kuri vēlas būt iekšā literāra darba tapšanas procesā.

Liepājas Universitātes telpās notika prozas meistardarbnīca “Stāsts
un virtuves piezīmes”, kuru vadīja rakstniece Nora Ikstena un grāmatu
redaktore Gundega Blumberga. Tā bija kupli apmeklēta.

Klātesošajiem bija dota iespēja izprast stāsta
rakstīšanas tehnoloģiju jeb stāsta virtuvi, aplūkot rakstnieka Dzintara
Soduma piezīmes, kurās dažādā formā un tehnikā atklājas stāsta rakstīšanas
process no ieceres līdz saistītam tekstam. Nora Ikstena atzina: “Visgrūtāk
ir uzrakstīt labu, klasisku stāstu!”

Meistardarbnīcas dalībnieki analizēja vienu no
rakstnieces stāstiem – “Lakatiņš baltais”, lai uzzinātu, kā uzrakstīt
stāstu. Savukārt Gundega Blumberga piedāvāja divus tematus, no kuriem katram
bija jāizvēlas viens un par to desmit minūšu laikā jāuzraksta īsa apcere.
Mudinot katru iesaistīties diskusijā, rakstniece iedrošināja:
“Meistardarbnīca ir personiska mācību stunda, kas atver čakras un liek
domāt. Rakstīšanas process ir psiholoģisks, emocionāls process.”

Noras
Ikstenas vadītā meistardarbnīca bija viena no Piejūras pilsētu literārās
akadēmijas regulārajām nodarbībām.

“Jau trešo sezonu Liepājā notiek literātu satuvināšanās, kopīgs
mācību process, līdzīgi kā to piedāvā Literārā akadēmija Rīgā,”
paskaidroja Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja, Piejūras
literārās akadēmijas Kurzemes projekta koordinatore Sandra Vensko. Viņa vērsa
uzmanību: “Pulcināt literātus vienuviet, tas nav vienīgi organizatoriskas
dabas jautājums, tas ir izglītošanas darbs, ko veic attiecīgu kultūras jomu
speciālisti. Veidot šādu jaunu programmu ir visai sarežģīti, jo dalībnieki ir
dažāda vecuma un arī intereses katram atšķirīgas. Tāpēc jāredz, kādi cilvēki
projektā iesaistās un kādus lektorus viņi vēlas noklausīties. Taču tas
nenozīmē, ka šajā trīs gadus ilgajā periodā varēs vienīgi sēdēt un laiku pa
laikam lasīt, ko jaunu katrs sarakstījis. Norisinās nopietns darbs prozas
darbnīcās. Kurš izturēs un uzrakstīs stāstu, tas atkarīgs no paša rakstītāja.
Arī dzejā ir līdzīgi – jābūt izpratnei, ko un kā darīt, lai teksts būtu
konkurētspējīgs. Savādi izklausās, taču nevar atrast citu apzīmējumu tam, ko
sauc par publisko piedāvājumu literatūrā, arī šeit ir konkurence, ir darbi, kas
nekad nenokļūs līdz lasītājam, un ir darbi, kas jau gatavi un publicējami.
Literāts ir cilvēks, kurš uzrunā un veido sabiedrības iekšējo pasauli, tas
šobrīd ir svarīgi un aktuāli. Mākslinieks uzrunā pasauli un ietekmē sabiedrību,
norāda virzienu, lūk, šajā ceļā nekā nav, bet te būs attīstība,
turpinājums.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4.decembra numurā.

#kvards-20141204-11#