Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 21. septembris

+19°C
Vējš: D 7.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Mariss, Matīss, Modris

Rakstnieki met tiltu no Liepājas uz Klaipēdu

Atslēgvārdi literatūra

Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas aicināti, Ziemassvētku gaidīšanas laikā pie mūspuses rakstniekiem  ciemojās Klaipēdas (Lietuva) literāti. Tie bija Lietuvas Rakstnieku savienības Klaipēdas nodaļas vadītājs Rimants Čerņausks, dzejniece Elena Karnauskaite, dzejniece un prozaiķe Nijole Kepeniene, dzejniece Daiva Molīte.

Ceļš līdz grāmatai

Viesi kopā ar mājiniekiem apmeklēja Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, kurā ar Latviešu valodas katedras atbalstu un ieinteresētību studentiem ir iespēja apgūt lietuviešu valodu, kā arī apmaiņas studenti no Lietuvas augstskolām kādu laiku mācās latviešu valodu te, Liepājā. Vakarpusē Latviešu biedrības namā skanēja dzeja un proza latviešu, lietuviešu un krievu valodā, jo literātu lasījumos piedalījās kā lietuviešu delegācijas pārstāvji, tā arī mūsu rakstnieki.

Apmeklējuma laikā Kultūras pārvaldes telpās notika diskusija, kā atjaunot iepriekšējos gados tik stiprās sadarbības saites starp divu valstu partneru pilsētu – Liepājas (Latvija) un Klaipēdas (Lietuva) – literātiem. Diskusijā piedalījās Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna un projektu koordinatore Dace Bluķe, Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores vietniece Aina Krauče, LRS Liepājas nodaļas vadītāja Sandra Vensko, Liepājas rajona Literātu apvienības vadītāja Daiga Kadeģe, rakstnieki Olafs Gūtmanis, Modris Zihmanis, Jānis Hvoinskis un visi četri klaipēdnieki.

Viesus interesēja, kā mūspuses rakstnieki izdod savus darbus un kādu atbalstu viņi saņem no pašvaldības. L.Vīksna un D.Bluķe informēja, ka katru gadu tiek izsludināti vērienīgi projektu konkursi, kuri paredz arī pilsētas literātu grāmatu izdošanas līdzfinansēšanu. Lai izvērtētu, kam dot finansiālo atbalstu, izveido žūriju, kurā ietilpst kompetenti speciālisti, arī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas literatūras zinātnieki. Līdzās darba saturam un kvalitātei viens no kritērijiem ir – cik darbs saistīts ar Liepāju. Liepājnieki pastāstīja, ka rakstnieki un dzejnieki meklē arī citus ceļus savu darbu izdošanai – sadarbojas ar izdevniecībām, piemēram, ar apgādiem "Jumava" un "Zvaigzne ABC", atrod sponsorus, izdod savu sacerējumu par paša līdzekļiem, tāpat atbalstu dod arī rajona pašvaldības un Rajona padome.

Tāda veida atlases kārtība ieinteresēja R.Čerņausku, kurš interesējās, vai neapmierinātību nepauž tie, kuru darbi nav ieguvuši atbalstu. Viesis pastāstīja, ka Klaipēdā esot ļoti liela konkurence, apmēram simt pretendentu uz desmit iespējām drukāt savus darbus. Liepājnieki atbildēja, ka šeit nav tik lielas konkurences.

"Noteicoša loma ir projektiem. Tāpēc, gaidot atbalstu, mēs piedāvājam vērienīgus projektus, piemēram, tādu kultūras mantojuma apkopojumu kā Olafa Gūtmaņa darbu izdevums "Raksti" piecos sējumos," precizēja S.Vensko. Viņa paskaidroja, ka Rakstnieku savienība izvirza noteiktus kritērijus. Lai iestātos savienībā, pretendentam ir nepieciešamas grāmatas, tās vērtē ekspertu komisija Rīgā, un, lai šīs grāmatas izdotu liepājnieki, būtisks ir pilsētas finansiālais atbalsts. Tā saņemšana veicina jauno talantu iesaistīšanos literārajā procesā ne vien Liepājā, bet valstī kopumā.

R.Čerņausks pastāstīja, ka Lietuvas rakstnieku grupa pašlaik iekļāvusies Eiropas projektā un strādā kopīgi ar Kaļiņingradas un Vācijas autoriem. Kaimiņtautu pārstāvji kopīgi iekļaujas literārajos procesos, veido atsevišķu izdevumu lietuviešu un krievu valodā, tulko, risina citus ar literatūru saistītus jautājumus.

Nojaukt valodu barjeras

Izskanēja uzaicinājums, ka arī liepājnieki varētu piedalīties šajā starptautiskajā projektā. Mājinieki un viesi iepazīstināja cits citu ar tām publicēšanās iespējām, kuras piedāvā vietējie izdevumi. Klaipēdā izdod žurnālu "Baltija". Liepājnieki uzsākuši veidot laikrakstā "Kurzemes Vārds" literāru ielikumu "Vārds". Izskanēja ierosme veidot lappuses, kuras kā Klaipēdas, tā arī Liepājas lasītājiem dotu ieskatu kaimiņu pilsētas literārajās norisēs. Lai to īstenotu, nepieciešami spēcīgi literāro sacerējumu tulkojumi. Sarunā izkristalizējās doma, ka jaunie tulkotāji jāaudzina kopīgi.

Aina Krauče pastāstīja, ka Liepāja ir viena no pilsētām, kur savulaik bija stipras tulkošanās tradīcijas – Vinifreds Kraučis bija viens no Latvijā pazīstamākajiem tulkotājiem no slāvu valodām. Pēc viņa aiziešanas mūžībā šī niša ir gandrīz tukša. Lietuvieši izteica gandarījumu par redzēto Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kur rektora vietniece Ieva Ozola pati prot lietuviešu valodu un ar ciemiņiem sarunājās lietuviski, kur studenti apgūst kaimiņu valsts valodu.

"Šis jautājums nav tik vienkāršs," uzsvēra Olafs Gūtmanis. "Ar to vien nepietiek, ka cilvēks prot valodu. Lai pārceltu no vienas mēles otrā daiļliteratūru, tulkotājam vajadzīgs arī literāta talants. Un, galvenais, ir labi jāpārzina sava valoda. Es pats savulaik esmu tulkojis no lietuviešu valodas. Bet bezcerībai nav vietas, ja kāds ir uzrakstījis dzejoļa parindeņus, var radīt dzejoļa tulkojumu."

"Klaipēdas kolēģu pieredze būs nopietns atspēriena punkts liepājnieku darbu tulkošanai citās Eiropas tautu valodās, kā arī veicinās jaunu tulkotāju apzināšanu tepat uz vietas," rezumēja Sandra Vensko.

Dzejas dienas un lasījumi

Aina Krauče viesiem atgādināja, ko Latvijai nozīmē Dzejas dienas, un pastāstīja par to norisēm Liepājā laikposmā no 1991.gada, par liepājnieku meklējumiem, lai šos sarīkojumus padarītu mūsdienīgus un saistošus. Notiek gan lasījumi un autorvakari, gan semināri, gan tikšanās ar viesiem – citiem Latvijas rakstniekiem un dzejniekiem. Un darīja zināmu viesiem ieceri – uzaicināt Klaipēdas literātu saimes pārstāvjus ciemos pie mums nākamajās Dzejas dienās. R.Čerņausks savukārt piedāvāja Liepājas puses rakstniekiem divus literārus sarīkojumus, kuri notiek Klaipēdā – festivālu "Poēzijas pavasaris", kurā jau piedalījušies liepājnieki, kā arī sarīkojumu "Rudens novele".

"Abām nodaļām – Klaipēdas un Liepājas – tikšanās reizē iezīmējās konkrēti sadarbības priekšlikumi. Viens no centrālajiem jautājumiem būs starptautiska mēroga tulkotāju semināra sarīkošana un norise Liepājā nākamajā gadā, īstenosim arī vairākus kopīgus projektus, kuros savus literāros darbus lasīs gan liepājnieki, gan Klaipēdas kolēģi," rezumēja S.Vensko.
 

Liepājas un Klaipēdas literātu sadarbības meti:
– tulkojumi no abām valodām;
– vietējo lasītāju iepazīstināšana ar tuvējo kaimiņu darbiem;
– piedalīšanās Dzejas dienās un festivālos;
– starptautisku semināru rīkošana.

Daina Meistere,
"Kurzemes Vārds"

Atjaunot senāk tik ciešos savstarpējos sakarus ir gatavi Liepājas un Klaipēdas literāti Olafs Gūtmanis (no kreisās), Rimants Čerņausks un Daiva Molīte.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!