Smelties iedvesmu dabā

Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē šobrīd apskatāma Andra Vārpas izstāde “Divpadsmit koka skulptūras un zīmējumi”, kas ataino dabas radīto plastiku un tās mainīgo raksturu.

Zīmējumi ir dabas interpretācijas no gandrīz naturāla dabas fragmenta vai ainavas kā kompozīcijas, gandrīz līdz abstrakcijai. Tomēr pat šķietami visabstraktākie darbi nav gluži brīvi no dabas iespaidiem.

Daži no motīviem atkārtojas variācijās – krūmi, vītoli, bērzi, ezeri, trepju motīvs, egles un citi.

Tā ir vienkāršā, pavisam ikdienišķā Latvijas ainava, kuru mākslinieks tieši un personīgi izjūt kā daudzveidīgu un vienmēr mainīgu.

Martā iecerēta Pedvāles restaurēto mākslas darbu kolekcijas izstāde, bet šobrīd norit pieteikšanās starptautiskajai mākslinieku rezidencei.

Tā māksliniekiem no visas pasaules ir iespēja piedalīties radošos projektos, smelties iedvesmu no apkārtnes, izmantot tajā pieejamos dabas materiālus un vērot mākslas un dabas mijiedarbību.

Šobrīd rezidencē uzturas mākslinieki no Amerikas un Vācijas.

“Mākslinieki dzīvo šeit uz vietas un strādā darbnīcās – zīmē, glezno vai brīvā dabā rada vides mākslas objektus un instalācijas. Četras reizes gadā ir uzaicinājums, uzsaukums, mākslinieki iesūta savus priekšlikumus, mēs tos izskatām, akceptējam, un tad viņi ierodas. Uzturēšanās laiks ir mēnesis.

Pārsvarā pie mums brauc amerikāņi, eiropieši un mākslinieki no Āzijas.

Ir bijuši arī pieteikumi no citām vietām, bet covid nosacījumi un tagad arī karš Ukrainā visu sarežģī. Cilvēki grib braukt, piesakās, bet pēc tam atsauc pieteikumu, jo baidās no kara. Tiklīdz Zelenskis publiskajā telpā paziņo, ka Latvija būs nākamā, mēs to uzreiz jūtam,” atzīst Ojārs Feldbergs.

Ekspozīcija, kas ilgst jau gadu desmitiem

Pagājušajā gadā aizvadīts pirmais Starptautiskais akmens tēlniecības simpozijs, un šovasar plānots iesākto turpināt.

“Visi darbi, kas top no akmeņiem, no koka, no metāla, tiek izstādīti Pedvāles mākslas parkā. Tāpat turpinās ekspozīcijas veidošanas no iepriekšējiem darbiem, no kuriem daļa tiek restaurēta, –

tie apaug ar sūnu, iegrimst zemē, nosēžas, un tas viss ir jāremontē, jākrāso un jāmazgā.

Paralēli veidoju arī pats savu skulptūru ekspozīciju, kas ilgst jau vairākus gadu desmitus. Tā saucas “Latvijas ainava”.

Pirms daudziem gadiem iecerēju akmeņos izkalt Latvijas ainavu, Latvijas ainavas elementus, strādāju ar granīta akmeņiem, faktiski laukakmeņiem, kas guļ Latvijas laukos, mežos, jūras krastā un citviet. Tie vēro, kā aug koki, kā lido putni, kā čalo strautiņi, redz pļavu, tīrumu, bērzu birzi, mežu, lietu… Tas viss akmenī ir iekšā,” pārdomās dalās Pedvāles mākslas parka izveidotājs.

“Faktiski viss ir spēle”

Sekojot līdzi tam, kas notiek pasaulē, Pedvāles mākslas parkā tapusi un vēl joprojām top instalācija “Melnais caurums, Ukraina, karš, aleja”.

Sākoties karam, pirmā gada laikā O. Feldbergs katru dienu apsējis Ukrainas karoga krāsas lenti ap bērzu, kas veido 70 koku aleju, šobrīd turpinot to darīt ik pēc desmit dienām.

Koku viņš asociē ar cilvēka mūžu – saknes kā cilvēka pamats un pagātne, bet stumbrs kā ceļš uz nākotni.

Akcijā iesaistās arī rezidencē dzīvojošie mākslinieki, tā veicinot Ukrainas kara pozitīvu iznākumu.

Arī vides mākslas objektā “Sapulce”, kas veltīts Latvijas Republikas Satversmes sapulcei un ir demokrātijas un neatkarības simbols, pacelts Ukrainas karogs.

Runājot par koncepciju, O. Feldbergs skaidro, ka Pedvāle apvieno dabas ainavu, kultūrvēsturisko mantojumu un mākslas integrāciju vienotā vidē.

“Radu dažādus notikumus, bet faktiski viss ir spēle.

Bērnībā man pagalmā bija smilšu kaste – būvēju kalnus, ceļus, tuneļus, strautus, vilku diegus, tās bija elektrolīnijas, sakaru līnijas, un tā es turpinu līdz šai dienai, tikai tagad pa 100 hektāriem. Kad atnācu uz Pedvāli, kļuvu par scenāristu, režisoru, skatuves mākslinieku un strādnieku vienlaikus,” ikdienas izaicinājumus ieskicē Pedvāles mākslas parka saimnieks.