No trim Latvijas pilsētām, kas cīnījās par izvirzīšanu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā, izvēlēta Rīga, šodien Eiropas mājā notikušajā preses konferencē paziņoja Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursa žūrijas priekšsēdētājs sers Roberts Skots.

Gala lēmumu par žūrijas izvirzītajām Eiropas kultūras galvaspilsētām pieņems Eiropas Savienības (ES) Padome nākamā gada pirmajā pusē. Visticamāk, gan Rīga, gan otra kandidāte – Zviedrijas pilsēta Umea saņems Padomes apstiprinājumu.

“Vispirms vēlos apsveikt mūs visus – Liepāju, Cēsis un Rīgu – ar lielisko veikumu. Visas pilsētas aizvadītā pusotra gada garumā ieguldīja daudz spēka, lai sagatavotu un vairākās kārtās aizstāvētu savu pilsētu pieteikumus. Varu apliecināt, ka Liepājas komanda šim uzdevumam pievērsās ar lielu atbildību un degsmi. Pati projekta tapšana bija ļoti demokrātiska, jo bija iniciatīva, kas nāca no kultūras ļaudīm. Liepājai bija spēcīgi atbalstītāji gan neklātienē, gan klātienē, to vidū Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Jaunsleinis, tāpat kā labi padomdevēji un komandas biedri kā Daniels Pavļuts,  Ēriks Stendzenieks un citi,”  norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. “Apsveicu Rīgu ar uzvaru, taču zinu, ka bez Liepājas, Cēsu un citu izcilu Latvijas kultūras pilsētu līdzdalības Eiropas kultūras gadu Rīgai būs grūti īstenot, tāpēc apliecinu Liepājas gatavību sadarboties,” papildina U. Sesks.

“Liepājas pieteikuma centrā ir cilvēks un viņam svarīgie jautājumi. Tāpēc pieteikuma galvenais mērķis bija cilvēka izaugsme. Noslēdzoties konkursam mūsu vēlme sekmēt cilvēka un līdz ar to Liepājas izaugsmi jau nav mainījusies. Tāpat kā vēlme pacelt Liepājas kultūras dzīvi jaunā līmenī, panākt kultūras integritāti un sasaisti ar citām pilsētas dzīves sfērām. Pieteikuma sagatavošanas process ir palīdzējis mums atrast jaunas iespējas kultūras jomā. Visbeidzot esam attīstījuši partnerību ar organizācijām  gan reģionālā, gan nacionālā un starptautiskā līmenī, guvuši jaunas sadarbības iniciatīvas, kuru nebija iepriekš. Liepājas pieteikums tapa paralēli pilsētas kultūras nozares attīstības stratēģijai. Tas  ļāva pārvērtēt Liepājas kultūras prioritātes – jau šajā pieteikuma sagatavošanas laikā esam mobilizējuši resursus, lai Liepājā veicinātu kultūras pasākumus prioritārajām mērķauditorijām – ģimenēm, bērniem un pusaudžiem, esam palīdzejuši spert pirmos soļus, lai Jauno mediju mākslas programma, tāpat kā Jaunā cirka žanrs nākotnē kļūtu par Liepājas nišas produktiem. Vēlos pateikties visām Kurzemes pilsētām, it visiem projekta tapšanā iesaistītajiem par lielisko sadarbību, apņēmību un ticību Liepājai! Tas viss mums būs nepieciešams, lai iesākto turpinātu,”  tā komentē projekta “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vadītāja Ieva Hmieļevska.

Atgādinām, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu piešķir uz vienu gadu. Šajā laikā attiecīgajā pilsētā ir jānodrošina kultūras pasākumu programma, kas atspoguļotu tās kultūru un kultūras mantojumu, iesaistītu kultūras institūcijas, māksliniekus un kultūras darbiniekus no citām Eiropas valstīm ar mērķi izveidot ilgstošu sadarbību, kā arī atspoguļotu pilsētas nozīmi kopējā Eiropas kultūras mantojumā.

Atsaucoties uz daudzu aptaujāto cilvēku idejām, Rīgas pieteiktais projekts ļauj ieraudzīt veidus, kā kultūra var mainīt cilvēku un pilsētas dzīvi, kā kultūra var būt tas drošais spēks, kas spēj pārmaiņu laiku pavērst pozitīvā gultnē. Rīgas izvēlētais programmas projekts paredz paplašināt kultūras pieejamību dažādos Rīgas mikrorajonos, tas paredz iepazīt pilsētu, kas līdz šim palikusi nemanīta, un veicina iedzīvotāju iesaistīšanu savas apkaimes attīstīšanā.

Kandidējot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadam, Rīga esot gatava jaunam izaicinājumam – “izaicinājumam nepārtraukti mainīties, lai stiprinātu pārliecību, ka kultūra var kļūt par nepārvaramu spēku, kas darbojas kā glābšanas instruments, izdzīvošanas komplekts, kā tramplīns jaunām un drosmīgām idejām, kas palīdz paskatīties uz pasauli no jauna skatu punkta”.

Rīgas pilsēta, piesakot savu dalību konkursā, ir pārliecināta, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir ne tikai iespēja sniegt iedzīvotājiem spilgtu kultūras notikumu pieredzi, bet tas ir arī mērķis, kas stimulē pilsētas un visas valsts ilgtermiņa un īstermiņa izaugsmi, radošās industrijas un cilvēkiem draudzīgas pilsētas veidošanu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, pēc citu pilsētu pieredzes, kurās tas jau noticis, sniedz iespēju ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā panākt plašu atpazīstamību, dažādu sabiedrības mērķauditoriju, tostarp tūristu, interesi par noteikto valsti un pilsētu, kas ir ieguvums ne tikai kultūras jomai, bet ekonomiskajai izaugsmei un pilsētu un valstu konkurētspējai kopumā.

Rīgas pieteikums paredz arī atsevišķu Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumu īstenošanu kādā citā pašvaldībā. Sigulda jau ir kļuvusi par Rīgas pieteikuma dalībnieci, un Rīga ir atvērta sadarbībai arī ar citām Latvijas pilsētām, uzskatot, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam jābūt visas valsts iedzīvotāju ieguvumam.

Kā LETA jau ziņoja, Eiropas Komisija (EK) izvēlējās Latviju un Zviedriju par tām valstīm, kurās 2014.gadā kāda no pilsētām rīkos Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā šomēnes jau tika paziņots žūrijas komisijas lēmums par Eiropas kultūras galvaspilsētu virzīt Umea.

Atlases konkursā startēja četras Latvijas pilsētas: Cēsis, Jūrmala, Liepāja un Rīga. Noslēdzošajā kārtā par šo titulu cīnījās Cēsis, Liepāja un Rīga.

Ģirta Gertsona foto

Šodien Eiropas mājā notikušajā preses konferencē no trim Latvijas pilsētām, kas cīnījās par izvirzīšanu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā, izvēlēta Rīga.