Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 25. jūnijs

Vārdadiena: Maiga, Milija

Rosība dievnamos

Atslēgvārdi Baznīcu nakts | dievnami | kultūra | baznīca

Ar dvēseliskas mūzikas skaņām un dziedājumiem, ar klusinātām sarunām un izzinošiem stāstījumiem, ar kopīgām meistardarbnīcām un satikšanās prieku piektdien aizvadīta Baznīcu nakts. Jau sestais tāda veida kultūras notikums Latvijā. Pavisam durvis bija vēruši vairāk nekā simt dievnamu, tai skaitā Liepājā, Nīcā, Rucavā, ar zvanu skaņām aicinot ienākt un iepazīt pašas celtnes un draudzes.

Klusināta mūzika skanēja Sv. Trīsvienības katedrālē, kur uzliktā ekrānā izgaismojās pēdējā laika svarīgākais notikums baznīcā – restaurācija un 1985. gadā torņa lodē ievietotās kapsulas atvēršana. Iespējams, ka, redzot sastatnes, kas ieskauj baznīcu, daudzi apmeklētāji neiedrošinājās vērt sānu durvis, lai ielūkotos varenajās velvēs. "Mani pārsteidz, cik šeit ir skaisti, kas par varenību, te cilvēks var just, cik viņš ir mazs, salīdzinot ar šo diženumu," sacīja Svetlana. Viņa kopā ar savām draudzenēm ir pareizticīgā un izmantoja iespēju ielūkoties pilsētas centrā esošajā senajā luterāņu baznīcā. Viņu un arī pārējos ienācējus sagaidīja dežurants Uldis Bluķis, kurš labprāt katram interesentam pastāstīja par baznīcu. 

"Šogad Baznīcu naktī mēs vairāk akcentējām to mieru, ko var gūt, ienākot katedrālē. Te var paklausīties mūziku, te ir Ulda kungs, kurš daudz zina par baznīcas vēsturi un dzīvi. Noslēgumā būs lūgšana," sacīja draudze locekle Ilze Vitāle.

Sv. Jāzepa katoļu katedrālē sutīgajā piektdienas vakarā daudzi cilvēki meklēja un atrada mieru, garīgumu, kā arī daudz ko uzzināja par katoļu draudžu daudzveidīgās darbības veidiem.

"Pagājušajā gadā mūsu katedrāle nepiedalījās Baznīcu nakts notikumā, bet šogad mēs, grupa draudzes pārstāvju, nolēmām apvienoties un esam sarīkojuši plašu programmu," sacīja draudzes pārstāvis Andris. Runājot par Baznīcu nakts sūtību, Andris komentēja: "Tā kā šoreiz kopīgā tēma ir "Draudzība", mēs vēlamies parādīt draudžu sadraudzību, draudzību ar apkārtējo vidi. Mūsu mērķis ir atvērt durvis dievnamam, parādīt draudzes dzīvi, iepazīstināt ar ticību, kāda tā ir. Ir sarīkotas baznīcu un kopienu, kuras kalpo Liepājā, prezentācijas, un to pārstāvji iepazīstina ar savu darbības lauku."

Viens no draudzības apliecinājumiem draudzēm savā starpā, kā to vērtēja liepājnieki, ir Rīgas Svētā Franciska draudzes pārstāves, smilšu animācijas mākslinieces Gunas Miķelsones viesošanās. Vispirms viņa parādīja smilšu video, veidojot no birstošā materiāla pārsteidzošas gleznas, un pēc tam jau citā katedrāles vietā notika radošā darbnīca, kurā bērni veidoja aplikācijas par reliģiskām tēmām no dažādu krāsu smiltīm. 

"Jūs esat ievērojuši, ka mūsu baznīcā ir vairāki altāri…" un, kāpēc tas tā un kam tas kalpo, ekskursijā pa baznīcu pastāstīja priesteris Kristaps Oliņš. Viņa vadīti, dažāda vecuma cilvēki apstājās pie daudzajām skulptūrām, kokgriezumiem, attēliem, un par katru priesteris zināja pastāstīt, velkot paralēles ar reliģiskiem notikumiem un Bībeles rakstiem. Klausītāji bija ļoti ieinteresēti un novērtēja priestera stāstījumu ar pateicības pilniem aplausiem. Gids pa svētā Jāzepa katedrāli bija arī bīskaps Viktors Stulpins, kurš pastāstīja par baznīcas vēsturi, par Boļeslavu Sloskānu, par garīdzniekiem, kuri savulaik kalpojuši šajā baznīcā, par viņu likteņiem.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 10.jūnija numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!