Dienu pēc tekstilmākslinieces
Lilitas Bauģes izstādes “Parastā dzīve” atklāšanas Liepājas muzejā
notika sietspiedes radošā darbnīca. Iespēju vienā reizē apskatīt izstādi,
iepazīties ar mākslinieci un viņas vadībā izveidot darbiņu sietspiedes tehnikā
izmantoja ap 50 cilvēku – gan bērni, gan pieaugušie.

Iecere ne tikai atvērt izstādi, bet
arī piedāvāt cilvēkiem pastrādāt praktiski pieder māksliniecei Lilitai Bauģei pašai.
“Ļoti gribējās padarboties. Tagad dzīvojos pa mājām ar mazo bērniņu, līdz
ar to ikdienā neiznāk tik daudz ar tekstildarbiņiem strādāt,” viņa
vaļsirdīgi sacīja par iemesliem sarīkot darbnīcu. “Līdz ar to nolēmu, ka
būtu jauki izstādi apvienot ar radošo darbnīcu. Gribas mazliet atpūsties no
ikdienas rutīnas, kas ir pašlaik. Tā ir jauka, bet vienalga gribas mazliet
citas sajūtas.”

Darbnīcā L. Bauģe piedāvāja veidot divu izstādē apskatāmu darbu
novilkumus sietspiedes tehnikā. Bērni veidoja kartītes ar viņas izstādes darba “Kad
es izaugšu” motīviem. Tajā attēlotas mākslinieces bērnības laika dažādas
sapņu profesijas. Bet pieaugušie varēja izveidot darba “69” kopiju uz
auduma. Un darba netrūka ne māksliniecei pašai, ne muzeja darbiniecēm, kuras ik
pa brīdim steidza skalot sietus un tos ar fēnu žāvēt, lai atkal nākamais varētu
izveidot savu darbiņu, jo gribētāju bija daudz.

Uzzināt vai atcerēties, kas ir sietspiedes tehnika, un padarboties
praktiski vēlējās gan lieli, gan mazi – mākslas studiju un pulciņu dalībnieki,
vecāki ar bērniem un vecvecāki ar mazbērniem, arī lielākas skolnieces. Vairāki
no viņiem gan bija gaidījuši, ka dalība darbnīcā būs ilgāka un darbietilpīgāka.

Muzejpedagoģe Astra Dzērve pastāsta, ka cilvēki tiešām bija gaidījuši
lielāku līdzdalību – nevis tikai izveidot novilkumu no gatava sieta, bet paši
veidot novilkuma zīmējumu, tad izveidot to uz sieta un pārnest uz auduma vai
papīra. Taču tas nav divās stundās paveicams darbs. Cits bija vēlējies, lai
māksliniece vairāk pastāsta par šo tehniku. Kā strādā, L. Bauģe, paralēli
palīdzot mazajiem veidot kartītes, centās pastāstīt. A. Dzērve uzsver, ka
radošās darbnīcas lielākā vērtība bija iespēja dalībniekiem sev par piemiņu
iegūt izstādē apskatāma mākslinieces darba novilkumu.

Radošās darbnīcas apmeklētāju pulkā “Kurzemes Vārds” sastapa
māmiņu Guntru Lazdupi ar dēliem Gustavu un Ralfu. “Māksla sirdī tuva, līdz
ar to arī bērni tiek vesti uz dažādiem pasākumiem,” sacīja G. Lazdupe.
“Bija interesanti uzzināt, kas vispār ir sietiņtehnika, kā tas izskatās,
nebija dzirdēts.” Ralfs, kurš apmeklē grafikas pulciņu Bērnu un jaunatnes
centrā, bija apmierināts ar rezultātu un nesūdzējās, ka būtu gribējis darboties
ilgāk. Savukārt par mazo Gustavu viņa mamma sacīja: “Priekš jaunākā tas
bija visnotaļ pietiekams laiks, jo viņam ātri izsīkst uzmanība.”

L. Bauģes radošajā darbnīcā piedalījās arī vairāk nekā desmit radošās
pilnveides studijas “Mākslas pasāža RADI” dalībnieki kopā ar vadītāju
Ilzi Elizabeti Rasu. “Atnācām tāpēc, ka bērniem cenšos dot iespēju
izmēģināt jaunas tehnikas, kādas, piemēram, studijā nav mēģinātas,” paskaidroja
studijas vadītāja. “Cenšamies regulāri nākt uz izstādēm. Lai bērniem būtu
maksimāli plašāks redzējums un pieredze.” Tāpat bērniem esot svarīgi
rādīt, ka māksla neaprobežojas ar papīra lapu un zīmuļiem, bet tā pielietojama
arī dažādās tehnoloģijās un praktiskās lietās. Viņasprāt, pirmajai reizei laika
un līdzdalības darbnīcā bērniem bijis pietiekami. Skolotāja smaidot solīja arī
pati izveidot darbu par piemiņu. Vēlāk studijā izveidotās kartītes tiks
papildinātas, lai katram bērnam veidotos individuāla kompozīcija.

14Skatīt galeriju