“UPB” būvuzņēmuma “Nams” galerijā joprojām apskatāma mākslinieces Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Piedzīvojumi”. Tajā ir desmit gadu laikā – no 1997. līdz 2007. gadam – tapuši dažādi, tomēr lieliski kopā saderoši darbi. Piemēram, “Dušā” un “Rožu kompozīcija” – gleznoti pirms gadiem astoņiem, savukārt “Klusā daba ar cīkstoņiem” pabeigta īsi pirms izstādes atklāšanas.

Pati māksliniece teica: “Gadus divus nevarēju to izdarīt, gribēju jau pirms savas personālizstādes Rīgā, bet nepaspēju. Tagad pārgleznoju vienu mazu stūrīti, un nu, šķiet, ir gatavs!”

Visbiežāk izmantotā tehnika un materiāls, ar kuru māksliniece strādā, ir eļļas krāsa uz audekla. Krāsainība un elegance Helēnas Heinrihsones gleznās vienmēr mijas ar grotesku vai parodiju. Mākslinieci mēdz saukt arī par rožu gleznotāju, par vienu no interesantākajām mūsdienu latviešu gleznotājām – viņas darbi ir atklāti, pārdroši, izteiksmīgi un ļoti koši. “Gleznošana ir vislielākais piedzīvojums, tur nav nekā neiespējama. Nojūk robežas starp realitāti un mākslu,” atzīst autore. “Sarkanā man ir visaptverošākā krāsa, saturiski visdziļākā. Sarkanā ir manu izjūtu pamatkrāsa. Melnais – visu sakārto. Baltais, no kā jāuzmanās. Un roze – absolūtā skaistuma simbols. Roze ietver sevī pilnīgi visas krāsas un formas. Kur nu vēl saturs.” Taču mākslinieces gleznās ne mazums ir arī spilgti zaļie, violetie, oranžie, rozā, zilie krāsu toņi.

Lai gan Helēnu Heinrihsoni aizrauj arī citi mākslas veidi – litogrāfija, zīmējumi, porcelāna apgleznošana un animācija (pērn kopā ar Rozi Stiebru veidotā neparastā animācijas filma “Spēlēju dancoju”) –, gleznošana tomēr ir vissvarīgākā. Viņas darbos ir bagāta tēlu pasaule, zemteksta vēstījumi, mitoloģija. Te var redzēt meklējumus, atklājumus un gleznotājas ceļa attīstību – rozes un sejas, dejotājas, dievinātos saulrietus un… galvaskausus.

Miroņgalvas un rozes Helēnas Heinrihsones mākslā ir noturīgi motīvi. Tas viss redzams arī uz Liepāju atvestajos darbos. “Galvaskausi man ir tas pats, kas kādam citam skaista ainava ar arhitektūras drupām. Man pat mājās ir galvaskausi, kurus es cienu un aprūpēju,” kādā no intervijām skaidro pati māksliniece. “Savukārt rozes man šķiet līdzīgas galvaskausiem. It kā divi pretēji simboli: dramatiskā nāve – galvaskauss, un mūžīgi skaistā roze, bet abi allaž mani ar kaut ko jaunu uzrunā. Manās gleznās redzamie galvaskausu prototipi ir gūti no enciklopēdijām un žurnāliem – tie ir pirmatnējie cilvēki. Ir ļoti interesanti redzēt, kā cilvēks veidojies.”

Ir prieks, ka Liepājā ienāk vesela plejāde spožu Latvijas mākslinieku, to starpā arī Heinrihsonu ģimene. Nesen “UPB” galerijā pirmo reizi mūsu pilsētā savus darbus rādīja arī Ivars Heinrihsons, bet viņu abu meita Anna Heinrihsone jau devusi savu ieguldījumu Liepājas teātrī iestudētajā J.Lūsēna un P.Brūvera operā – melodrāmā “Agrā rūsa”, bet tuvākā nākotnē, iespējams, redzēsim arī viņas glezniecības darbus.

Vizītkarte

Helēna Heinrihsone
– dzimusi 1948.gada 21.novembrī Rīgā, 1967.g. beigusi Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu, 1973.g. – Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu;
– kopš 1972.gada bijušas vairāk nekā 10 personālizstādes Latvijā un ārzemēs: Bonnā (1992), Strasbūrā (1997), Parīzē (1997) un citās nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs;
– viņas gleznas īpašumā ir Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzeja kolekcijā Ņūdžersijā. 

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds” 

Māksliniece Helēna Heinrihsone personālizstādes atklāšanā “UPB” galerijā.