Trīs dienas nedēļas nogalē kultūras un informācijas centrs “K@2” sadarbībā ar arhitektu un mākslinieku grupu “Exyzt” (Francija) Karostā rīkoja dzīvās un augošās kultūras svētkus “LabiChampi” (“Labas sēnes”). Tie notika saistībā ar “Francijas pavasari Latvijā” un ir festivāla “Māksla + Komunikācijas” sarīkojumu programma Karostā. Interesenti jau ilgāku laiku varēja vērot, kā topošajai mākslas centra ēkai Cēsu rotas ielā 2, kam pagaidām ir tikai vēl vecās mūra sienas, tiek konstruēts un būvēts ļoti savdabīgs jumts.

Karls Bjoršmarks un “Exyzt” grupas pārstāvis Nikolā Heningers pastāstīja, ka brīvprātīgie celtnieki ar Kalli priekšgalā ik dienas sazvanījās ar būvinženieriem Francijā, lai nekļūdītos aprēķinos un viss notiktu precīzi. Kā skaidro šo svētku rīkotāji, franču arhitektu un mākslinieku grupas “Exyzt” projektu pamatā ir brīvi pieejamas un pārveidojamas arhitektūras ideja, kas ikkatram ļauj kļūt par savas vides veidotāju. Arhitektūra tiek papildināta ar video, mūziku, dizainu, foto un kulināriju, radot spilgtus starpdisciplinārus projektus. Šādu grupas “Exyzt” īstenotu arhitektūru bija iespējams redzēt arī 2006.gada Venēcijas arhitektūras biennālē Francijas paviljonā.

Līdzīgi tapa arī “Sēņu māja”, kurai jumts, gluži kā pasakā, dižojas sēnes dizainā. Tajā militārā arhitektūra un urbānais dizains visai uzskatāmi saistīti ar dzīvo dabu. Kalle šo notikumu saistīja ar latviešu teicienu jumts aizbrauca. Šoreiz, lūk, jumts atbrauca atpakaļ, pateicoties “Francijas pavasarim” un pašmāju entuziastiem.

Ar “Sēņu mājas” jumta atklāšanu piektdienas vakarā svinīgi tika atklāti arī dzīvās un augošās kultūras svētki “LabiChampi”. Kad bija iestājusies tumsa, mākslinieku grupa “Exyzt” veidoja audiovizuālu pirotehnisku performanci “Lidojošās sēnes”, kā arī notika Parīzes arhitektūras skolas “La Villete” un Strasbūras Mākslas skolas radošo darbnīcu publiskas prezentācijas.

Sestdienas programmā dienas garumā notika mūsu pašu studentu teātra “Rikošets” performances, tērpu skate ar sēņu dizainu, sēņu ēdienu degustācija, izpētes gājiens pa Karostas militārās apbūves labirintiem Jura Raķa vadībā. Bet vēlā vakara stundā notika dzīvā tīkla performance, unikāls mēģinājums radīt interneta tiešsaisti: Karosta (Latvija) – Strasbūra (Francija) – Kinšasa (Kongo). Tajā pirmo reizi Latvijā piedalījās divi afrikāņu studenti. Tiešsaiste bija tehniski ļoti sarežģīts mēģinājums. Savukārt svētdien dažādi izklaides sarīkojumi, priekšnesumi, krāmu tirgus un pikniks franču gaumē turpinājās.

Tomēr jāsaka, ka gan lietus pirmajā dienā, gan saulainais un karstais laiks nākamajās dienās droši vien bija par iemeslu tam, ka šajos svētkos piedalījās mazāk interesentu, nekā bija cerēts un gaidīts. Patraucēja arī tas, ka pasākumi nereti stipri vien kavējās un nenotika programmā paredzētajā laikā. Tomēr sēņu kultūrai veltītie svētki radošā, novatoriskā un atraktīvā veidā turpināja Karostas unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanu un atjaunošanu.

”LabiChampi” svētku laikā divas dienas sešu stundu garumā Karostā risinājās starptautiska zinātniska konference “Spiegošanas tehnoloģijas un māksla”. Tā notika 9.starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla “Māksla + Komunikācijas” laikā. Konferenci rīkoja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Mākslas pētījumu laboratorija sadarbībā ar jauno mediju centru “RIXC” un kultūras un informācijas centru “K@2”. Kā skaidroja Pedagoģijas akadēmijas Mākslas pētījumu laboratorijas vadītāja, studiju programmas “Jauno mediju māksla” direktore, Dr.art Aija Druvaskalne-Urdze, festivāls “Māksla + Komunikācijas” un līdz ar to konference šogad aktualizē spektra ekoloģijas tematiku, pievēršot uzmanību elektronisko tehnoloģiju neredzamajai pusei – elektroniskā starojuma piesātinātajai videi un tās ietekmei uz cilvēku un dzīvo dabu.

“Profesionālā spiegošana un informācijas pārvaldīšanas sākotne ir meklējama jau antīkajos laikos. Tā radās no vēlmes kontrolēt prātu un iztēli. Mūsdienās drošības spiegošana ir kļuvusi par centrālo jautājumu ekonomikā, sabiedrībā un politikā, dziļi iesniedzoties mākslas un mūsdienu kultūras sfērās,” saka mākslinieks Konrāds Bekers. Savukārt “RIXC” direktore Rasa Šmite intervijā izdevumam “K.Kultūra” konferences ideju un nepieciešamību pamato šādi: “Ir pierādīts, ka mikroviļņi un elektromagnētiskais starojums (EMS) nav kaitīgi pašlaik, bet nav zināms, kā tie mūs ietekmēs ilgākā periodā vai vairāku paaudžu laikā. Radio un mobilo telefonu viļņu radītais starojums apņem visu planētu arvien blīvāk. Jebkurš radio vilnis, palaists ēterā, vienkārši neizdzēšas, bet, nedaudz absorbējies, bezgalīgi turpina savu ceļu pa galaktikām, izplatot informāciju par mūsu planētu. Digitālā laikmetā visu var pārtvert un noklausīties. Par to sākuši interesēties arī mākslinieki visā pasaulē, viņi veido kartes, videomateriālus, kur aplūkojama globālo mediju ietekme un tamlīdzīgi. Ar spiegošanas tehnoloģijām saistīti dažādi mīti. Mēs joprojām nezinām, kādiem mērķiem uzstādītas iespaidīgas antenas, arī Latvijas teritorijā. Kanādas un ASV zinātnieki neizslēdz iespēju, ka zemas frekvences radio viļņi darbojas cilvēku smadzeņu diapazonā, ietekmējot cilvēku rīcību.”

Konferencē Karostā piedalījās un ar referātiem uzstājās mākslinieki, zinātnieki un pētnieki no Latvijas (Filozofijas un socioloģijas institūta, Rīgas Stradiņa universitātes u.c.), no Krievijas, Lielbritānijas, Francijas, Austrijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Čehijas un citām valstīm.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”