Svētdiena, 23. februāris Haralds, Almants

Sievības spēks gleznās

Sievības spēks gleznās
Foto: Ruslans Šuļga
09.08.2018 07:02

"Kurzemes Vārds"

“Latvija man saistās ar vecmāmiņu baltā lakatā. Mana vecmāmiņa dzīvē bija daudz pārcietusi un piedzīvojusi, taču viņa sēdēja tik mierīga, ar baltu lakatiņu ap galvu,” saka māksliniece Dace Dēliņa-Lipska. Viņas gleznu izstādē “SAUCEEEJAS”, ko šovakar atklāj Liepājas muzejā, sievu lakati tomēr pārsvarā viz košās krāsās. Suitenes, kā arī setu un Kihnu salas sievietes ir tās saucējas, kas sauc mūs atpakaļ pie savām saknēm.

“Šī izstāde ir ceļojums, kas sastāv no trim daļām,” ekspozīciju iekārtošanas brīdī izrāda D. Dēliņa-Lipska. Viena daļa ir suitu sievas, abas pārējās iedvesmojušas ekspedīcijas uz Igauniju. Uzgleznotas setu un Kihnu salas dāmas. Izstādes centrālais lielformāta darbs veltīts suitu sievām. “Bijām plenērā Jūrkalnē, un suitenes mūs, māksliniekus, apdziedāja. Bija pirmais šoka moments, ka viņas ir izdibinājušas konfidencionālu informāciju un tagad publiski klāj ārā. Pēc tam man likās – jā, tas domas asums un drosme pateikt tieši sejā ne to glaimojošāko, ar to suitenes ir ievērojamas. Kādreiz dzirdēju, ka īsta suitene sākas no 70 gadu vecuma. Tāpēc, ka, aizejot pensijā, vairs nav jāizpatīk darba devējam vai vietējai varai, un vēl vairāk var teikt to, ko domā,” piedzīvoto stāsta Dace.

Gleznotāja gribējusi attēlot tieši kopības sajūtu. Kompozīcija atklāj, kā mēs ar plecu, muguru vai trešo prātu sajūtam savu etniskās piederības spēku. “Mēdz teikt – brālība. Nav tāda vārda “sievība”, bet te ir tas spēks, kad viņas iet kopā un dzied. Šīs rūtainās villaines suitos sauc par trakajām drānām. Trakās un košās krāsas, protams, mani piesaistīja, tās dod man spēku un enerģiju. Ir spēks saknēs. Šis projekts Latvijas simtgadē man izauga dabiski, sakrita laiks un iekšējās sajūtas.” Modernais cilvēks, īpaši dzīvojot pilsētā, varbūt reizi gadā mēģina savas saknes atrast. Taču suiti ir vienīgā etniskā vienība Latvijā, kuras dzīvā tradīcija nekad nav pārtrūkusi, tā mantota no vecmāmiņas un atdota mazmeitai, tāpat kā tautastērps.

Izstāde ir par sievieti, par esības dažādiem aspektiem. Saucēja mākslinieces izpratnē ir sievietes arhetipiskais tēls, kas var uzņemties spēcīgo un ietilpīgo lomu un saukt. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. augusta numurā.

#kvards-20180809-06#

Foto galerija

4 komentāri

2018-08-09 23:15

Kašķe ir tikai mana iesauka: Kas tas latviešu valodā par vārdu- "sievība"? Sievišķība- saprotu Saprotu nevisai labskanīgo vārdu "sievietība", ko dažreiz lieto, ja nav citas izejas, lai neatkārtotos un specifika prasa. bet "sievība", piedodiet! Tad tālāk- vīrība! Un vārdam" bērnība" tad jādod pavisam cita nozīme?Nu, tālāk ejot būs "mātība", kas tuva vārdam mātīte un pēc dabas- tā arī ir! "Tēvība"- ka nu tas skan? Nē, pietiks! Vajag tak domāt ar, ko dara un raksta!

2018-08-10 11:53

Girls: Krāšņa jo krāšņa izstāde. Ir vērts izbaudīt un just.

2018-08-10 15:02

Pretkašķa vakcīna: nu normaļnijas vārds- ""sievība" . izsakaņa "ība" skan stingrāk un pārliecinošāk kā -"išķība"! "vīrišķība/šķība", "sievišķiba/bērnišķība", "latvišķība/lišķība" .utt A tā skaidri un pārliecinoši - sievība, vīrība, latvietība!

2018-08-12 12:06

Wtf: Lūdzu atlaidiet to studentu kas ķepā tos rakstus. Nav sajēgas par gramatiku un leksiku kā tādu.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli