liepajniekiem.lv
Darbs muzejā neapstājas
Tā arī visi kopā spējuši radīt mūsdienīgi interpretētu muzeja krājuma izstādi “Liepājas sudrabs”, kas valdzina un aizrauj skatītāju, kā arī atklāj Liepājas kultūrvēsturisko mantojumu.
Lielu paldies par izstādes tapšanu D. Kārkla teic māksliniecei Annai Heinrihsonei, kas veidoja izstādes scenogrāfiju, kā arī muzeja darbiniekiem, kas ar lielu sirdsdegsmi un atsaucību piedalījās Liepājas muzeja simtgades izstādes tapšanā.
Ir liels prieks par paveikto, jo muzejs izstādei gatavojies divus gadus. Tā prasīja kolekcijas apzināšanu, pētniecisko darbu un izstādes dizaina koncepcijas izstrādi.
Pārkāpjot simtgades slieksni, muzejā darbs neapstājas. Direktore norāda – tas “spraigi turpinās tālāk”.
Jauns izaicinājums ir Liepājas bākas atvēršana un pilsētas ostas vēstures stāsta radīšana. Plānots, ka ekspozīciju veidos kā unikālu multimediju performanci ar virtuālas animācijas paņēmieniem.
Arī atvērtā krājuma izveidošana 10 stāstos par pilsētas vēsturi būs liels un fundamentāls darbs, jo Liepājas muzejs beidzot būs ieguvis patstāvīgas krājuma telpas.
“Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās veidotu saistošas un interesantas apmeklētājiem. Mēs arī tuvākajā nākotnē gribētu izveidot jaunu un mūsdienīgu arheoloģijas ekspozīciju Liepājas muzeja pagrabā, kur tagad atrodas muzejpedagoģijas klase.”
Par to, kā muzejs laika gaitā mainījies, D. Kārkla aicina spriest apmeklētājiem.
Jāatzīmē gan, ka viņas vadībā renovēta muzeja ēka, veikts telpu remonts, atjaunotas un veidotas jaunas mūsdienīgas ekspozīcijas, atvērts jauns muzejs Kungu ielā – “Hoijeres kundzes viesu nams”, kurš novērtēts ar vairākām nozīmīgām balvām.
“Manuprāt, muzejam ir jābūt atvērtam un mūsdienīgam, tam ir jāspēj radīt sabiedrībā vēlmi un interesi par sevi,”
uzskata direktore, tomēr uzsverot, ka galvenais uzdevums ir vākt, saglabāt un popularizēt Liepājas un Dienvidkurzemes kultūrvēsturisko mantojumu.
“Mēs ieklausāmies un respektējam to, ko dažādu paaudžu cilvēki un atšķirīgas mērķauditorijas vēlas redzēt un iegūt muzejā.”
Kā trešais bērns
“Darba gaitas Liepājas muzejā man ir saistītas ar diviem dzīves periodiem,” stāsta D. Kārkla.
“Pirmajā posmā – pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā –, būdama jauna meitene, strādāju par zinātnisko līdzstrādnieci. Otrais posms sākās 2006. gadā, kad konkursa kārtībā tiku izraudzīta par Liepājas muzeja direktori.”
Piesakoties vakancei, D. Kārkla tobrīd strādājusi žurnālistikā.
Žurnālam “Liepājas Vēstules” viņa paudusi, ka savu pieteikumu konkursam uzrakstījusi impulsīvi. Redzējusi, kā muzejā trūkst un ko varētu mainīt. Žūrijas komisija, noklausoties prezentāciju, aplaudējusi.
“Nebūs pārspīlēti, ja teikšu, ka muzejs ir mans dzīvesveids,”
atzīst D. Kārkla.
“Tas pavēris iespējas īstenot dažādas ieceres, iepazīt un satikt daudz interesantu cilvēku, pārvarēt grūtības, būt gudrākai un vispusīgākai. Es mācos un reizē gūstu prieku, strādājot muzejā, vienlaikus saprotot, ka šajā vietā esmu viens no darbiniekiem, kas ir noalgots attiecīga darba veikšanai.”
Līdz ar darbošanos muzejā šeit visu laiku klātesošas bijušas arī Daces meitas Elīna un Lizete Marta. Viņas vienmēr mammu esot atbalstījušas un dažreiz arī iedrošinājušas jauniem projektiem.
Lizete Marta Češķe apliecina, ka Liepājas muzejam ir īpaša nozīme.
“Tur mūsu mamma ir pilnveidojusies profesionāli, un līdz ar to mēs ar māsu muzeja telpās esam uzaugušas no bērna kājas. Ģimenē smejamies, ka mammai muzejs ir kā trešais bērns – izauklēts, lolots un apčubināts.
Viņa strādā 24/7 režīmā, brīvdienās, svētku dienās un pat atvaļinājumā. Mamma darbam muzejā atdodas ar visu sirdi un dvēseli, jo strādā darbavietā, kuru mīl. Es ļoti lepojos ar savu mammu, un viņa ir brīnišķīgs paraugs, ja dari to, ko mīli, tad viss sanāk.”
Zina, ko vēlas
Ar D. Kārklu muzeja ārējo sakaru koordinatore Linda Rozentāle-Roze ir pazīstama kopš bērnības.
“Mana mamma strādāja muzejā par mākslinieci un vadīja mākslas nodaļu. Tādēļ es muzejā pavadīju daudz laika pēc skolas, un Dace, vēl būdama vēstures studente, sāka šeit strādāt. Tajā laikā uzlūkoju Daci kā ļoti mērķtiecīgu jaunieti,” atceras L. Rozentāle-Roze.
Ļoti dinamisks un impulsīvs cilvēks, prasīga gan pati pret sevi, gan citiem, viņa raksturo savu kolēģi.
“Domāju, ka tā ir panākumu atslēga – izteikta mērķtiecība un nepārtraukta virzība uz mērķu sasniegšanu.
Dace ir komandas līderis. Jau piekto gadu esam kolēģes, un, manuprāt, mums lieliski izdodas sastrādāties. Dace ap sevi ir izveidojusi profesionālu komandu, kas kā zobrati pulksteņa mehānismā ļoti precīzi darbojas.”
L. Rozentāle-Roze vērtē, ka, pateicoties D. Kārklas mērķtiecībai un stratēģiskai plānošanai, muzejs ir audzis, izveidojot jaunu filiāli – Liepājas 17.–19. gs. interjera muzeju “Hoijeres kundzes viesu nams”, pašlaik notiek Liepājas okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas iekārtošana, muzejs nupat ticis pie atbilstošām krājuma telpām, un plānā ir vēl citi vērienīgi, mūsdienīgi projekti.
Liepājas muzejam bijušas vairākas sadarbības ar mākslas centru “Zuzeum”. Tā pārstāve Ingūna Ģēģere teic, ka strādāt ar Daci ir vienkārši. Viņa zina, ko vēlas, bet tajā pašā laikā ir ļoti atvērta arī neordinārākiem risinājumiem.
“Viss notiek ātri, labi organizēti un šķietami viegli. Šķietami, jo, zinot specifiku, saprotu, ka šis raitums ir rezultāts pamatīgām iestrādēm, tostarp arī prasmei pulcēt ap sevi komandu, uz kuru var paļauties.”
I. Ģēģere apbrīno direktores aizrautību un darbaspējas.
“Tas ir unikāli! Hoijeres viesu nams vien ir ko vērts. Un projekti turpinās un realizējas, nereti liekot nožēlot, ka Liepāja atrodas tik tālu no Rīgas, jo būtu gribējies biežāk aizbraukt un pabaudīt liepājnieku piedāvājumu. Manuprāt, Dace ir svarīga ne tikai Liepājas muzejam, kurš pēdējo gadu laikā ir tapis par iecienītu pieturpunktu kultūras kartē, bet Liepājai, Kurzemei un Latvijai kopumā.”
Vizītkarte
Dace Kārkla
- Dzimusi 1966. gada 29. aprīlī.
- Liepājas muzeja direktore kopš 2006. gada.
- Beigusi Liepājas 10. vidusskolu, absolvējusi Latvijas Universitāti.
- Strādājusi par žurnālisti laikrakstos “Rīta Ekspresis”, “Kurzemes Ekspresis” un “Kurzemes Vārds”.
- Bijusi ziņu aģentūras LETA reportiere Kurzemē.
- Saņēmusi apgalvojumu “Gada liepājniece 2016”.
- Divu meitu Elīnas un Lizetes Martas mamma, vecmāmiņa Dārtai, Regnāram un Eliasam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
