Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 19. septembris

Vārdadiena: Muntis, Verners

Skaistumu bumbvedēji nenomāc  (1)

Atslēgvārdi liepājas muzejs | aleksandrs vasiļjevs | izstāde | mode

Liepājas muzeja filiālē "Liepāja okupāciju režīmos" šonedēļ atklās Aleksandram Vasiļjevam piederošās kolekcijas izstādi par Otrā pasaules kara laika modi. "Manā skatījumā tas ir apliecinājums, ka arī kritiskās situācijās nekas nebeidzas, cilvēki tāpat dzīvo, mīl, šuj drēbes un grib izklaidēties. Vēlmi būt skaistam bumbvedēji nenomāc," laikrakstam stāsta scenogrāfe Anna Heinrihsone.

A. Heinrihsone veidojusi izstādes vizuālo koncepciju. Viņa bijusi ļoti priecīga par unikālo piedāvājumu, ko izteikusi Liepājas muzeja vadītāja. "Man atļāva darīt visu, ko vēlos, – pārkrāsot sienas, uzlauzt grīdas, pārveidot visu, kas nepieciešams. Tā bija lieliska iespēja, un mēs to izmantojām. Arī muzeja komanda ir ārkārtīgi izpalīdzīga," saka scenogrāfe. Liepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos" vadītāja Sandra Šēniņa laikrakstam paskaidro, ka muzeja telpās plānots liels remonts, tāpēc šāds drosmīgs piedāvājums izteikts.

Izstāde aizņem abus muzeja stāvus. Pirmajā telpā skatītājs sastopas ar laiku, kad cilvēks vēl nav apjautis, kas īsti notiek, ka tūlīt sāksies karš, kuram paralēli rit ikdienas dzīve. Miera laiks ar mežģīņu aizkariem, alveju puķu podiņā un viegliem tērpiem. Ejot cauri vairākām telpām, apmeklētājs var izjust, kā pieaug kara draudu sajūta un kā izskatās dāmas, aiz kurām fonā norisinās kaut kas tik traģisks. Otrā telpa ir kontrasts pirmajai, tā simbolizē salauzto laiku un ir pārveidota – ievietota slīpā grīda, lai atainotu situāciju, kurā viss ir nestabils un sašķobījies, sienas nokrāsotas pelēkas. "Tā ir pelnu krāsa, kas izstādē viscaur ir klātesoša – uz sienām, traukos un vienkārši izkaisīti, lai radītu to zaudējuma sajūtu. Bet šajā telpā būs pārdomāts skaņu fons – būs dzirdami bumbvedēji, arī video projekcija tiks iekārtota," stāsta A. Heinrihsone. Trešā telpa ir melna un klusa. Tajā – grezni tērpi, sarkana lūpu krāsa un no metāla veidotas rotas. "Tolaik visas skaistumlietas taisīja no armijas piederumiem, viss atradās uz robežas, kurā gribas būt skaistai, bet dabūt tu vari tikai to, kas ir. Es gribētu, lai apmeklētāji pievērš uzmanību galvassegām, kas bija skaisti savirpinātas virs galvas it kā tikai viena iemesla dēļ – lai noslēptu taukainos matus. Tas, ka saprotam to fonu, rada spēcīgu sajūtu – lai kas notiktu, dāma iet uz saka: nē, man jābūt skaistai!"

Izstāde ir balstīta uz kontrastiem un pārsteigumiem, tie liek skatītājam būt vērīgam, lai pamanītu katru īpašo detaļu. Atsevišķa istaba veltīta Evas Braunas kleitai. "Istaba veidota tā, lai parādītu skumjas par vienas skaistas sievietes dzīvi, kas bija pilnībā pakļauta laikam. Es silti iesaku pirms nākšanas uz izstādi izlasīt šīs sievietes biogrāfiju un vispār iepazīties ar šo tērpu stāstiem. Viņa vēlējās būt skaista, sievišķīga un mīlēta, bet laiks viņu samala," saka scenogrāfe. Pirms izstādes svinīgās atklāšanas interesentiem būs iespēja klātienē tikties ar modes vēsturnieku, kolekcionāru un televīzijas raidījumu vadītāju Aleksandru Vasiļjevu, kurš stāstīs par kolekcijas tērpiem un Otrā pasaules kara laika modi kopumā, iezīmējot šī laikmeta dramatiskās šķautnes. Runā, ka ne tikai viņa kolekcija ir spējīga skatītāju pārņemt savā varā, arī pats kolekcionārs esot ļoti īpaša personība, kam raksturīga rietumnieciska atraisītība un ekstravagance. Zinātāji saka, ka viņš ir spējīgs modināt interesi par modes vēsturi pat tādos cilvēkos, kuriem līdz tam tā bijusi vienaldzīga.

Kolekcijas pirmsākumi meklējami A. Vasiļjeva agrā bērnībā, jau 60. gados, kad, dzīvojot Maskavas centrā, nācies pieredzēt, kā no namiem izliek turīgos iedzīvotājus un iepriekšējās greznās dzīves atliekas tiek vienkārši izmestas mēslainē. Tur, līdzcilvēku nenovērtētas, šīs lietas atrada A. Vasiļjevs. Tas bija sākums vienai no mūsdienās pazīstamākajām, lielākajām privātajām modes kolekcijām. Daļa tērpu saņemti dāvinājumā, daļa – iegūti izsolēs, bet vēl daļa – ar lielu aizrautību uzmeklēti dažādu valstu krāmu tirdziņos. Klātienē varēs iepazīties ar tērpiem no tādiem Francijas modes namiem kā "Lilli Ann", "Maggy Rouf", "Agnes Drecol". Eksponāti ir arī no Vācijas, Austrālijas, ASV un citām valstīm – modes namu un vienkārši prasmīgu šuvēju darinājumi.

Lai gan lielākais uzsvars izstādē likts uz modi, tajā būs aplūkojami arī eksponāti no Latvijas Kara muzeja, kā arī vēsturiskas liecības no Andra un Ingvildas Skābju un Ivara Vītola privātkolekcijām, kas muzeja telpās lieliski ataino kara laika gaisotni, tādējādi ļaujot labāk izprast tā brīža situāciju.

Izstāde skatāma līdz 30. decembrim.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!