Liepājas muzejā lielajā izstāžu Kūrmājas prospektā 16 skatāma mākslinieka Miķeļa Golta piemiņas izstāde ”Sibīrijas atbalss”. Sibīrijas daba un Sibīrijas nolemtība ir izstādi vienojošie motīvi. Miķelis Golts. Dzimis 1922. gada Ziemsvētkos, aiziešanas ceļa sākums – 2007. gada otrās Lieldienas – 9. aprīlis. Miris 23. aprīlī. Liepājas muzejs bija vieta, kur liepājnieki nāca atvadīties no sava mīlētā un cienītā mākslinieka. Tagad viņš atgriezies muzejā piemiņas izstādē.

Dzimis Rucavas pagasta Nidas ciemā zvejnieka ģimenē. Mācījies Kārļa Hartmaņa  privātstudijā Liepājā (1938 – 1939), Liepājas daiļamatniecības vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1947 – 1949), strādājis dažādus darbus: bijis krāsotājs un galdnieks, noformētājmākslinieks un mācību meistars  Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā.

Izstādēs piedalījies kopš 1947. gada. Nozīmīgākās personālizstādes: Liepājā (1969, 1970, 1978, 1979, 1980, 1987/88, 1997, 2000, 2004), Jūrmalā (1976), Rīgā (1985, 2004), Aizputē (1986, 1988, 1995). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973. gada. Domubiedri un draugi dzīvē un mākslā – gleznotāji Teodors Uldriķis (1902 – 1973)  un Edgars Iltners ( 1925 – 1983).

Gleznas ārpus Latvijas atrodas ASV, Japānā, Portugālē, Itālijā, Krievijā.

Viņa gleznotāja temperamentam nepieciešami lieli izmēri. Tik lieli, cik viņa gribasspēks, talants un uzdrīkstēšanās.

1979. gadā Miķelis Golts pirmo reizi piedalās vissavienības mākslinieku radošās grupas darbā Sibīrijā. Tam sekoja vēl divi braucieni  – 1980. un 1982. gadā, kas tāpat kā pirmais norisinājās pa Sibīrijas lielākajām upēm un Baikāla krastiem. Šo braucienu rezultātā – divas izstādes: 1981. gadā Liepājas muzejā ” Sibīrijas palete”, 1985. gadā – Rīgas arhitektūras un celtniecības vēstures muzejā jeb Pētera baznīcā –  ”Sibīrijas mozaīka”.

Pat gleznotājs intervijā Rīgā par Salehardas pilsētiņu izteicies: ”Tur viss bija tik glezniecisks. Interesanta osta. Baļķi sakrituši krustām šķērsām. Kalni visapkārt. Īsta maza ziemeļu pilsētiņa, kas visu laiku atrodas kustībā. Tas viss prasīties prasījās uz audekla.  Vai arī  ”Baikāls ziemas rītā”. Iztēlē šo darbu jau biju iecerējis vairakkārt. Izstudēju klintis, kas atrodas ap ezeru. Vēroju visu, kas notiek apkārtnē. Bet ziemu piedzejoju ar savām krāsām pats klāt. To mākslinieks drīkst, ja ir tur būts un strādāts, tad kaut ko var pielikt arī no sevis”.

Rīgā pavisam izstādi apmeklēja 20 360 cilvēku. Tā bija pirmā reize, kad Pētera baznīcu piepilda gleznas, pie tam – viena mākslinieka. Arī atsauksmes – sirsnīgas, labu vēlošas, izprotošas. Lūk, viena: ” Jūsu gleznām varena elpa, tās vienreizēji skaistas. Klintis, meži, Angāras zaigojošais krasts, Obas un Angāras ūdeņi – paldies par visu. Tieši tādu varu iedomāties Sibīriju – varenu un drūmu. Un centrā – saulgrieze – man šķiet kā svētki ikdienā, varbūt kā šīs tautas dvēsele. Sirsnīgs paldies”.

Šajā izstādē Sibīrija vairs nav Miķeļa Golta veidotā mozaīka, viņa dzīvās paletes atspulgs, šoreiz izstādei dots nosaukums ” Sibīrijas atbalss”. Visas gleznas izstādei dāsni devusi mākslinieka dzīvesbiedre Ināra Ozoliņa – Golta. Ar vēlējumu – vairāk gaismas. Jo tās  gleznotāja domās un darbos bija visvairāk, kaut krāszieds dažbrīd varētu šķist savādāks.

19. aprīlī plkst. 15 muzejā aicināti visi, kam gleznotājs Miķelis Golts saglabāts sirds atmiņā.

Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja

Jāņa Gintnera foto 

M. Golts. Šušenska.1983. gads