Aizvadītās nedēļas nogalē pilsētā
norisinājās daudzi un dažādi sarīkojumi, viens no tiem – pie Latvijas 1. rokkafejnīcas.
Kopš sestdienas Zivju ielā esošā Slavas aleja ir kļuvusi ar septiņām “Slavas
zīmēm” bagātāka.

Tagad interesenti var savas plaukstas
samērīt ar Aivara Hermaņa, Harija Zariņa, Edvīna Zariņa, Vjačeslava Mitrohina
rokas nospiedumiem, kā arī apskatīt pāragri aizsaulē aizgājušā Alda Langbauma
un grupu “Sīpoli” un “Zvaigznīte” “Slavas zīmes”.
Dažādu iemeslu dēļ mūziķi, kuru vārdi vai grupas nosaukums ierakstīts Reiņa
Kuncīša veidotajās zīmēs, nebija ieradušies. Bet esošo mākslinieku sejās varēju
redzēt gandarījumu.

Karavīru ansamblī
“Zvaigznīte” ir darbojušies aptuveni 200 mūziķu. Sestdien uz “Slavas
zīmju” papildināšanas sarīkojumu bija ieradušies četri no viņiem – Māris
Namnieks, Dimitrijs Bite, Gunārs Freidenfelds un Valdis Eglītis. “Tas ir
gandarījums, ka mūs atceras,” cits caurs citu sacīja mūziķi, kāda nozīme
ir tam, ka “Zvaigznītes” vārds tagad daiļo vienu no Slavas alejas
dekoratīvajiem kubiem.

Jautāti, kas viņiem palicis visvairāk
prātā, runājot par “Zvaigznīti” saistībā ar Liepāju, vīri visi kā
viens minēja 1966. gadu, kad piedalījušies skatē “Kad tiekas
draugi” – festivāla “Liepājas dzintars” priekšvēstnesī – un
izcīnījuši 1. vietu. V. Eglītis piebilst, ka ticis izrauts no darbiem Lubānas mežos, lai
varētu doties uz šo konkursu un spēlēt kontrabasu. Vīri ar smaidu stāsta, ka
liels bijis rīkotāju un apmeklētāju izbrīns, kad krievu armijas formās tērptie
simpātiskie un staltie puiši sākuši dziedāt latviešu mēlē, arī par mūsu
meitenēm zeltenēm. 

Kad Edgars Silacērps ar saviem
pavadošajiem mūziķiem bija nodziedājis dziesmas no katra mākslinieka
repertuāra, kuriem veltītas Slavas alejas jaunizveidotās zīmes, un atbraukušie
mūziķi bija sumināti, viens “Zvaigznītes” vīrs posās atpakaļ uz Rīgu,
bet pārējie devās patērzēt un atcerēties, kā klājies ansambļa pastāvēšanas
laikā, kādi pigori, jautri un slavas piepildīti brīži piedzīvoti.