Dramaturga
Aleksandra Ostrovska luga “Vilki un avis” Liepājas teātrī uzvesta
pirmoreiz. Un režisora Viestura Meikšāna debija Liepājas teātrī, iestudējot
izrādi “Portreti. Vilki un avis”, izdevusies vizuāli, režisoriski un
aktieriski spilgta.

Pēc iestudējuma
“Portreti. Vilki un avis” otrās pirmizrādes varēja vēlēties
skanīgākus aplausus, arī tviteris bija samērā kluss, taču izrāde neapšaubāmi ir
notikums – par to ikviens var pārliecināties, gan to noskatoties, gan
iepazīstoties ar profesionālu kritiķu atsauksmēm. Piedāvājam iepazīties ar divu
kritiķu viedokli.

Maija
Uzula-Petrovska, teātra
kritiķe: Viesturs
Meikšāns, Liepājas teātrī iestudējot Aleksandra Ostrovska komēdiju “Vilki
un avis”, nosaukumam priekšā pievienojis vārdu “Portreti”, kā
arī devis apakšvirsrakstu – “Personisko drāmu galerija”. Šie režisora
papildinājumi vēsta par būtiskām izrādes formas un satura īpatnībām.
Iestudējumā Ostrovska hrestomātiskais darbs pārradīts 10 lugas varoņu (sākot ar
šķietami maznozīmīgiem, līdz centrālajiem) portretos, kas papildināti ar
prologu un epilogu. Katrs portrets veidots kā atsevišķa miniizrāde, starp kurām
skatītājs tumsā (uz priekškara spīd vien nākamā portreta varoņa vārda
projekcija), skanot mūzikai, 80 sekunžu garumā var pārdomāt iepriekš redzēto.
Iestudējuma struktūra līdz pat sekundes precizitātei skatītājiem tiek atklāta
pašā izrādes sākumā. Arī Reiņa Dzudzilo scenogrāfijas transformāciju
konsekventais ritms ir ātri vien atšifrējams (katrā jaunā ainā nomainās viena
uz skatuves izveidotās istabas kastes puse). Taču šis “atklāto kāršu”
princips nemazina intrigu, ar kādu var sekot līdzi uz skatuves notiekošajam. Gluži
pretēji – kļūst arvien interesantāk, kā vēl izmainīsies skatuve, kā turpināsies
sižets jau ar fokusu uz citu varoni. Asprātīgi ir arī Kristas Dzudzilo kostīmi
– katram varonim tie šūti vairākās krāsās, bet vienā fasonā.

Ieva Rodiņa, teātra
kritiķe (Kroders.lv): Viestura Meikšāna
debija Liepājas teātrī ir viens no pārliecinošākajiem un interesantākajiem
jaunās teātra sezonas notikumiem. Režisors krievu klasiķa Aleksandra Ostrovska
lugu “Vilki un avis” iestudējis ārkārtīgi spilgtā formā, kurā liela
nozīme gan nupat “Spēlmaņu naktī” par “Gada scenogrāfu”
titulētā Reiņa Dzudzilo konceptuālajam skatuves noformējumam, gan Kristas
Dzudzilo estētiski “uzlādētajiem” kostīmiem. Katra detaļa, katra
kustība, katrs vārds uz skatuves nav nejaušs, bet rūpīgi pārdomāts un
nevainojami iekļaujas izrādes kopējā kompozīcijā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. decembra numurā.

#kvards-20151203-10#