Spītīgi kalpoja mākslai
"Kurzemes Vārds"
Tieši viņa vārda dienā, 13. aprīlī, apmeklētāji vēra mākslinieka Egila Jāņa Brūna (1938–2015) gleznu izstādes durvis Liepājas muzejā. Grafiķis, kas tik ļoti mīlēja krāsas, atstājis arī skaistu glezniecības mantojumu – ainavas, klusās dabas un portretus. Tuvs Sezanam un pielīdzināms van Gogam – viņu raksturo Liepājas kolēģi. Izstādes atklāšanā klātesošais dārzkopis Eglons Brūns viņu mīļi sauc tikai par brālīti. Sava vecākā brāļa darbus viņš jau uzdāvinājis muzejam, taču piemiņas izstādē skatāmas gleznas arī no Eglona kolekcijas.
“Es arī neesmu liels runātājs,” līdzību ar brāli uzsver Eglons Brūns. “Vislabākās jūtas ģimenē pret brālīti. Uzaugām bez tēva…” Kara gados, pārbraukuši no Bunkas uz Banažgalu, četrus un sešus gadus vecie puikas ganījuši saimnieku lopus. Nīcas skolā brālis dabūjis piezīmi par to, ka noglaudījis Ļeņina tēla pliko pauri. Egils, būdams vecāks un gudrāks, šahā apspēlējis, par ko Eglons meties kauties. “Atbraucu no armijas. Brālītis Rīgā aizveda uz mākslas muzeju. Skatos, tāda glezna, viss melns. Prasu – kas tas ir? Brālītis sāk stāstīt, ka jūra naktī. Bet es saku, lai skatās, kas tur apakšā rakstīts: Šolohovs, “Plēsums”,” tā Eglons ar smaidu atceras dažādo skatījumu uz mākslu. Viņš vienmēr centies brālim palīdzēt ar rāmjiem, papīru un audeklu. “Ar skolotāja aldziņu jau nepietika. Viņš man palīdzēja dārzā griezt ābelēm zarus un novākt ābolus.”
Piemiņas izstāde ir veltīta E. J. Brūna 80 gadu jubilejai, tās iniciators ir mākslinieka brālis, atklāj Liepājas muzeja vadītāja Dace Kārkla: “Viņa glezniecībai ir nozīmīga – nepretencioza, bet stabila vieta Liepājas mākslas dzīvē. Nav pagājis ilgs laiks, kopš mākslinieka vairs nav mūsu vidū, kolēģi un audzēkņi viņu labi atceras.”
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. aprīļa numurā.
#kvards-20180416-03#