liepajniekiem.lv
Jau šovakar koncertzālē “Lielais dzintars” notiks Iļjas Lipkina personālizstādes “YOU are the model! YOU are the majority!” atklāšana, kurai sekos franču salonmūzikas koncerts un DJ nakts ballīte ”Klubnacht Berlin”.
Festivāla apmeklētājus ar izrādi “Citroni un medus” un meistarklasēm iepriecinās arī Rīgas cirks, savukārt ar performatīvās mūzikas koncertu uzstāsies ansamblis “Soundinitiative” no Parīzes.
Divu grandiozu notikumu – dejas pirmizrādes “Vienkārši labi” un video operas “An Index of Metals” – tapšanā portālam liepajniekiem.lv bija iespēja arī ieskatīties.
Metalurgs – ”vienkārši skaisti!”
Šogad “Liepājas Mākslas forums” ienāks arī citkārt slēgtajā ”Liepājas metalurga” teritorijā. Tur horeogrāfe un dejotāja Olga Žitluhina kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas 2. kursa laikmetīgās dejas mākslas studentiem un mūziķi Juri Kaukuli, kā arī flautisti Lieni Dobičinu strādā pie darba “Vienkārši labi”.
O. Žitluhina ar dejotājiem Metalurga teritorijā mēģina jau otro nedēļu, šeit liela daļa platības jau ir izstaigāta un izpētīta, trepes jau izkāpelētas, un vairākas izrādes idejas dzimušas tieši šeit uz vietas. Savus iespaidus viņa raksturo ar pašas izrādes vārdiem: “Vienkārši labi, vienkārši skaisti!”
Laikmetīgās dejas izrāde paredzēta vairāk kā performatīva pastaiga vai drīzāk ekskursija, bet daudz O. Žitluhina pirms lielā notikuma vēl nevēlas atklāt.
Puspamestā Metalurga teritorija ar visiem aprūsējušajiem dzelžiem dejotājiem ir visai bīstama, tāpēc šis gan horeogrāfei, gan dejotājiem ir gandrīz izaicinājums, taču O. Žitluhina norāda, ka šī neesot pirmā reize, kad viņa veido izrādi šādos apstākļos.
“Laikmetīgā deja vēl joprojām meklē savu telpu, tā grib savu telpu, tāpēc mēs varam dejot visur. Man ļoti patīk strādāt ārā, es katru dienu tagad dejoju ārā.”
Horeogrāfe stāsta, ka Metalurga teritorijai piemīt savs īpašs skaistums un miers, kurš skatītājam ir jāprot parādīt. “Te ir tik skaisti un, protams, interesanti, jo vietai ir sava vēsture. Mūsu mērķis ir panākt, lai caur dejotāju ķermeni skatītāji ieraudzītu mirušo… vai tieši otrādi – nemirušo. Tā, lai skatītāji šo teritoriju ieraudzītu citādāk un redzētu vispār,” pastāsta O. Žitluhina.
Dejotāju darbu O. Žitluhina raksturo kā fantastisku. “Viņi redz, viņi sajūt, viņi reflektē, palīdz un dara. Reizēm varbūt viņus vajag nedaudz pabakstīt vai atbalstīt,” teic horeogrāfe, bet atzīmē, ka ieguldīts milzīgs darbs – komanda pie materiāla strādā jau kopš gada sākuma.
Studenti pašlaik gatavojas izrādei, taču joprojām turpina mācību procesu Latvijas Kultūras akadēmijā – lekcijās mācās attālināti. Viņi darbojas no rīta līdz vakaram, piedalās jogas nodarbībās jūras krastā, strādā pie kostīmiem, veic balss vingrinājumus. “Tā viņiem ir prakse radošā procesā un arī iespēja piedzīvot Liepāju,” saka O. Žitluhina.
“Mēs dzīvē visu laiku skrienam un mums visu vajag. Ja tu tajā skrējienā vari sameklēt laiku, pacelt galvu, ieskatīties debesīs un vispār ieraudzīt debesis, tad tas jau ir labi.
Saule vēl joprojām lec. Visur karš, bet saule lec,” dejas jaundarba ideju ieskicē O. Žitluhina.
Par darba muzikālo pusi atbildīgs ir grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis un flautiste Liene Dobičina. J. Kaukulis pastāsta, ka viņam šī nav pirmā reize, kad iznāk sadarboties ar abām māksliniecēm. “Šī ir jau trešā izrāde, kuru ar Olgu veidojam šādā veidā. Sadarbība ar viņu ir izaicinājumu pilna, jo Olga ir māksliniece ar lielo burtu. Viņas dejas valoda ir ļoti interesanta, varbūt pat nav uzreiz saprotama. Lai skatītājam tā būtu vieglāk izprotama, esam mēs ar Lieni,” pastāsta mūziķis.
Skatītāji varot gaidīt daudz ģitāras un flautas skaņu. ”Tā būs ļoti atmosfēriska mūzika, kuru caurvīs spēcīgas, ritmiskas pulsācijas.
Viss ir ļoti izstrādāts un pārdomāts, bet par daudziem pavērsieniem publika neko nezinās, būs daudz negaidītu efektu,” atklāj J. Kaukulis.
Viņš stāsta, ka pirms šīs izrādes mēģinājumiem, Metalurga teritorijā ne reizi nav bijis, un teic, ka šeit uzreiz pārņemot plašuma sajūta. ”Scenogrāfiju ir radījuši cilvēki, vēsture un likteņi. No vienas puses, šeit ir bezcerīguma sajūta, bet, no otras puses, te ir cerība. Deja un mūzika šo sajūtu tikai pastiprinās. Mēs mēģinām apskaņot, ieskandēt šīs putekļainās grīdas, sienas un cilvēku pamestās telpas,” saka J. Kaukulis.
Gar ausīm neaizies
Mākslas forumu šogad noslēgs kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” izpildītā video opera “An Index of Metals” jeb “Metālu indekss” diriģenta Normunda Šnē vadībā.
Opera ir ļoti savdabīgs itāļu komponista Fausto Romitelli darbs, kurā, pēc N. Šnē vārdiem, sakausēta mūsdienīga un ļoti oriģināla mūzika. Šai modernajā darbā sintezējas mūzika un videomāksla.
Diriģents atklāj, ka komanda pie operas strādājusi ļoti ilgi un laika gaitā notikušas arī vairākas izmaiņas, uzlabojumi. “Es parasti diezgan skeptiski raugos uz dažādu mākslu vienlaicīgu atrašanos uz skatuves, jo reizēm tās traucē viena otrai, bet šis nav tas gadījums. Šeit viss saplūdis kopā ļoti veiksmīgi.”
Diriģents pastāsta, ka atmosfēra būšot neierasta. “Tā būs mākslīgi radīta, mazliet nomācoša, depresīva noskaņa.
Darbs ir kā halucināciju, slimīgas iztēles auglis, tāda fantāziju pasaule, kas reālajā dzīvē nepastāv. Tāda pieredze, ko mēs ikdienā gūt nevaram,” pastāsta diriģents.
Pašam darbam neesot sižeta, tāpēc tas vairāk veidots kā asociatīva spēle, kas izrietēs no katra iekšējām sajūtām un uztveres, turklāt video klātbūtne radīšot vēl papildu dimensiju.
N. Šnē skaidro, ka operas komponists bijis izteiktā saskarē ar sava laika kultūru, mākslu un pasaules notikumiem, tāpēc darbā sastopamas vairākas popkultūras atsauksmes, izmantoti elektriskie instrumenti, kaut kas aizņemts arī no dīdžeju mākslas.
“Es negribu teikt, ka tā ir tāda rokmūzika, bet tā ir brīnišķīga sintēze no dažādiem žanriem un virzieniem. Orķestra skaņa būs ļoti apstrādāta, bet vijoles un flautas skanējumu skatītājs gan noteikti atpazīs. Skaņa tiks mazliet iespiesta mūsu smadzenēs, lai neaizietu gar ausīm,” atklāj diriģents.
Dziedājumam pieaicināta ārzemju soliste – poļu soprāns Joanna Frešele. “Viņa ir pats galvenais posms, jo vokālā partija nav vienkārša. Pie mums dziedātāji ne sevišķi nodarbojas ar moderno mūziku, tāpēc mēs meklējām ārpus Latvijas, un Joanna ir vienkārši lieliska,” norāda N. Šnē.
“Lai saprastu, uz koncertu ir jāatnāk. Otrreiz kaut kas tamlīdzīgs tik drīz nenotiks,” saka diriģents.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
