Arī liepājnieki diendienā sastopas ar ielas grafīti mākslas veidu, ko sauc par stencil art, taču tikai retais no ļaudīm zina, ko tas īsti nozīmē. Stencil tulkojumā no angļu valodas nozīmē trafarets vai šablons, kā arī krāsot ar šablonu. Šīs mākslas pirmsākumi meklējami Francijā, Parīzē, 20.gadsimta astoņdesmitajos gados, taču jau nedaudz vēlāk tā izplatījusies arī Berlīnē un Ņujorkā.

Tumsā apzīmogotas māju sienas

Vispirms mazliet par stencil art. Šī ielu māksla jau sākotnēji bijusi nelikumīga, un tāda tā ir arī šodien, taču joprojām visā pasaulē aktuāla. Šī nodarbe nav izplatīta tikai jauniešu vidū, kuri tādējādi censtos paust savu pārliecību vai viedokli par pasaules redzējumu, bet ar stencil art nodarbojas arī mākslinieki ar akadēmisku izglītību. Stensili (trafareti) var tikt izgriezti no kartona, plastikāta vai metāla, veidojot rakstus, tekstus vai attēlus uz sienām. Tie var būt gan vienkrāsaini, gan krāsaini, gan arī atkārtoti un variēti, cieši izkārtojot tos uz sienām.

Daudziem cilvēkiem nav pieņemamas ielu mākslas izpausmes, kad tiek aprakstītas sienas un citas vietas pilsētā, jo pastāv uzskats, ka māksla apskatāma tikai galerijās, kur mākslas darbi gleznoti uz audekla vai līdzīga materiāla. Stereotipi, protams, tiek lauzti, un dažs labs, ejot garām kādam jaunam un vēl neredzētam darbam, pat priecājas par jauniešu izdomu. Paši mākslinieki lepojas ar savu veikumu un ar to, ka cilvēki ievēro un novērtē viņu pūles. Kaut arī šī mākslas forma ir nelegāla un sodāma, tā padara pilsētu dzīvāku, interesantāku un pārdomām bagātāku. 

Likumsargi neapturēs

Sešpadsmitgadīgā Evija ir viena no tiem jauniešiem, kas Liepājas ielās nodarbojas ar stencil art. Meitene stāsta, ka šī ir viņas aizraušanās tikai brīvajā laikā, ko uztver kā izklaidi. Viņa sevi par profesionāli neuzskata, lai gan visi Evijas darbi ir pašas izdomāti, griezti un arī uzkrāsoti uz sienām. Par tiem jauniete daudz nestāsta, taču atklāj dažus, kas no Liepājas ielās redzamajiem darbiem ir viņas, piemēram, “Converse” keda, Merlinas Monro portrets, “Nike” simbols ar saukli “Don’t do it”. Jauniete arī pastāsta, ka veidot stensilus uz sienām labprātāk dodas kopā ar draugiem, jo tā ir jautrāk, taču ir to darījusi arī viena. Evijas plānos ir vēl šādas tādas idejas, ko viņa vēlas īstenot tieši Liepājā, lai gan pati šobrīd mācās Rīgā. Citās pilsētās meitene nav izpaudusies ar savu mākslu un tuvākajā nākotnē negrasās to darīt. Evija domā, ka Liepājā nav daudz cilvēku, kuri ar to nodarbojas, jo darbi ir vienveidīgi un to īstenošana prasa daudz laika. Meitene zina, ka nav vienīgā stensilu veidotāja mūsu pilsētā, jo uz ielām ir redzami ne tikai viņas darbi, taču Evija nevienu citu street art mākslinieku personīgi nepazīst un nav pieķērusi nozieguma vietā. Jauniete stāsta, ka daudz informācijas par stensiliem var gūt internetā, televīzijā un žurnālos, kā arī draugu un paziņu lokā, jo jaunatne par šo mākslas veidu ir visai informēta un ieinteresēta tajā. Viņa piebilst, ka šablonus veido pati, bet jau gatavus trafaretus var pasūtīt arī internetā.

Uz jautājumu par to, vai Evijai nav bail no kārtības sargiem, meitene pārliecinoši atbild, ka ne, kaut gan zina, ka viņa var tikt sodīta par šo likumpārkāpumu. Arī tad, ja meitene kādreiz tiktu pieķerta, viņa tomēr turpinātu nodarboties ar šo grafīti mākslas veidu, jo tas viņu aizrauj.

Klinta Verbele,
Laura Zatlere